Saeimas Juridiskās komisijas deputāti ceturtdien, 6.decembrī, noslēdza darbu pie apjomīgiem grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz būtiski reformēt pašreizējo kriminālsodu politiku, sekmējot likumu ievērošanu un atturot notiesātos no atkārtotas nozieguma izdarīšanas.
Krimināllikuma pašreizējā redakcija ir saglabājusi daudzas padomju laika sodu sistēmas iezīmes, piemēram, tas paredz ļoti bargus sodus par mantiskiem noziegumiem, kā arī plašu brīvības atņemšanas piemērošanu. Tādējādi Latvija starp 48 Eiropas valstīm ir otrajā vietā pēc ieslodzīto skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Kriminālsodu politikas reforma ar laiku ļaus samazināt ieslodzījuma vietu noslodzi. Tas ir svarīgi, ņemot vērā, ka no visiem soda veidiem tieši brīvības atņemšanas nodrošināšana nodokļu maksātājiem izmaksā visvairāk.
Likuma grozījumi paredz paplašināt soda piemērošanas mērķu kopumu, nosakot, ka soda mērķi ir arīdzan aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu un resocializēt sodīto personu. Patlaban likums definē tikai divus soda mērķus - sodīt personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Likumprojekts paredz samazināt brīvības atņemšanas sodu maksimālās un minimālās robežas, savukārt daudziem noziedzīgajiem nodarījumiem klasifikāciju. Mazāk bargus sodus plānots piemērot par noziegumiem, kas nav saistīti ar apdraudējumu cilvēka dzīvībai, veselībai un dzimumneaizskaramībai – par zādzību, krāpšanu un citiem mantiskiem noziegumiem.
Tāpat tiks ieviests jauns brīvības atņemšanas soda paveids – īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem. Šāds sods paredzēts par noziedzīgu nodarījumu, kas klasificējams kā kriminālpārkāpums.
Vienlaikus paredzēta daudz plašāka brīvības atņemšanai alternatīvu sodu ieviešana, nodrošinot tiesām un prokuroriem iespēju izvēlēties tādus līdzekļus, kas ir maksimāli efektīvi katrā konkrētajā gadījumā.
Likumprojekts paredz plašāk izmantot piespiedu darbu, piemēram, paredzot iespēju piemērot to gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu tām personām, kuras sodītas ar nosacītu brīvības atņemšanu.
Patlaban Krimināllikumā tāda sankcija kā tiesību ierobežošana ir saprotama diezgan šauri un netiek plaši piemērota. To paredzēts paplašināt, piemēram, paredzot iespēju liegt apmeklēt noteiktas vietas un pasākumus.
Likumprojekts paredz izmaiņas regulējumā, kas nosaka atbildību par kukuļdošanu. Atbildība par kukuļdošanu tiek paredzēta neatkarīgi no tā, vai labuma piedāvājums ir pieņemts vai nē.
Tāpat likumprojekta jaunā redakcija paredz ieviest kriminālatbildību par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu arī tādam valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona. Atbildība paredzēta, ja labums piedāvāts, lai darbinieks izdarītu kādu nelikumīgu darbību labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras. Plānotais sods par šādām darbībām ir piespiedu darbs vai naudas sods, bet par tādām pašām darbībām lielā apmērā būs iespējama arī brīvības atņemšana.
Labuma prettiesiskas došanas kriminalizēšana ir būtiska arī kontekstā ar Latvijas vēlmi pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), komisijas sēdē šodien norādīja Tieslietu ministrijas pārstāvji.
Plānots, ka jaunā Krimināllikuma redakcija stāsies spēkā 2013.gada 1.aprīlī.
Saeimas Preses dienests