Obligāta veselības mācības ieviešana skolās negarantētu, ka bērni kļūs zinošāki un veselīgāki, diskusijā uzsvēra Saeimas komisiju deputāti, trešdien, 5.decembrī, diskutējot par Veselības ministrijas iniciatīvu par veselības jautājumiem visās skolās mācīt atsevišķā mācību priekšmetā.
„Svarīgākais ir nevis forma, kā pasniegt veselības mācību – atsevišķi vai integrētu citos mācību priekšmetos -, bet gan tas, lai skolēni šīs zināšanas ņemtu vērā un rezultātā augtu informēta un vesela jaunā paaudze”, pēc komisijas sēdes uzsvēra Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sekretāre Inga Vanaga informēja, ka patlaban veselības mācība gan no garīgās, gan fiziskās veselības aspekta integrēta dažādos mācību priekšmetos. Kā atsevišķs mācību priekšmets tas ir fakultatīvs, un to mācās aptuveni 15 procenti vidusskolēnu. Veselības ministre Ingrīda Circene pauda viedokli, ka atsevišķa obligāta veselības mācības priekšmeta trūkuma sekas ir sliktie skolēnu veselības rādītāji – neveselīgs dzīvesveids, augstais alkohola patēriņš, smēķēšana, traumatisms un citi.
Atsevišķs mācību priekšmets veselības ministres minētās problēmas neatrisinās, jo jāņem vērā arī mūsu valsts ekonomiskais konteksts, sacīja Sociālo un darba lietu komisijas sekretāre Inita Bišofa. Deputāte minēja piemēru, ka trūcīgajiem bērniem ir maz iespēju ievērot veselīgu dzīvesveidu, jo viņiem nereti trūkst pārtikas. Tāpat viņa bija vienisprātis ar komisijas deputātu Gunāru Igauni (RP), ka skolēniem jau pašlaik ir liela mācību slodze un papildu priekšmets nav nepieciešams. Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) vērsa uzmanību, ka teorētiskas zināšanas nenozīmē arī praktisku to pielietojumu.
Ir būtiski nodrošināt, lai skolotāji, kuru priekšmetos ir iekļauti veselības mācības temati, neizvairītos no to apskatīšanas, sacīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
G.Igaunis vērsa uzmanību, ka atbildība par skolēnu neveselīgo dzīvesveidu vispirms jāuzņemas viņu ģimenei, uz ko I.Circene atbildēja, ka tagadējie skolēni paši drīzumā veidos ģimenes, tāpēc nekavējoties jāvērš skolēnu uzmanība veselības mācībai. Pilnībā nevar paļauties uz to, ka ģimenēs bērniem tiks nodota informācija par veselību, tādēļ, lai nodrošinātu veselīgas sabiedrības veidošanos, skolām šajā procesā jāuzņemas būtiska loma, sākot jau no bērnu dārza, pauda viedokli deputāte Daina Kazāka (RP).
Paužot atbalstu veselības mācībai kā integrētam priekšmetam, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens norādīja, ka būtiskākais jautājums ir par veselības mācības priekšmeta mērķiem. Ņemot vērā informāciju par skolēnu sliktajiem veselības rādītājiem, ir acīmredzams, ka līdzšinējā kārtība mērķus neļauj sasniegt. Sabiedrības locekļiem jāmāca pašiem uzņemties atbildību par savu veselību, jāakcentē veselīga dzīvesveida nozīme un jāinformē par reproduktīvo veselību, akcentēja A.Ašeradens. Arī veselības ministre atzina, ka viens no veselības mācības uzdevumiem ir sniegt skolēniem pietiekami daudz informācijas, lai tie paši spētu izdarīt izvēles par labu savai veselībai.
Visi jautājumi, tostarp neveselīga dzīvesveida problēmas, jārisina kompleksi, sacīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa. Deputāte piedāvāja risinājumu izveidot jaunu atsevišķu mācību priekšmetu, kurā veselības mācība tiktu skatīta līdztekus ar garīgajām vērtībām. Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks pauda iebildumus pret stundu skaita mainīšanu, vēršot uzmanību, ka tad jāveic izmaiņas arī pārējo mācību priekšmetu saturā. Vienlaikus viņš piekrita, ka varētu nodalīt atsevišķi sociālās zinības un par vērtībām izglītojošos priekšmetus.
Trešdien, 5.decembrī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti kopsēdē tikās ar Veselības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas, un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai kopīgi diskutētu par veselības mācības kā atsevišķa obligāta mācību priekšmeta iekļaušanu skolu mācību programmās.
Saeimas Preses dienests