Mēs esam izrādījuši vēlmi būt starp tām Eiropas valstīm, kas ir karognesēji un cenšas rādīt citiem piemēru, kā ierobežot klimata pārmaiņas, taču to neizdarīt bez lauksaimniecības politikas maiņas, otrdien, 15.septembrī, sacīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs.

Apakškomisijas deputāti sēdē iepazinās ar Eiropas Komisijas stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķiem, uzklausot Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

“Diskusijā kā sāpīgākie jautājumi atklājās stratēģijā uzstādītie mērķi, kas saistīti ar bioloģisko lauksaimniecību un to, kādā veidā mēs izmantojam pesticīdus,” uzsvēra A.T.Plešs. “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība saskan ar daudziem jau esošiem izaicinājumiem – reģionālo attīstību, pārtikas drošību, vides aizsardzību. Savukārt pesticīdu lietošanas gadījumā vairāk jādomā par to, kā un kad tie tiek izmantoti dažādās kultūrās un platībās. Šie ir virzieni, kur mums jābūt ambiciozākiem mērķu sasniegšanā. Protams, mēs varam gaidīt Eiropas Komisijas novērtējumu un plānus, bet mums nav jāprasa Eiropas Komisijai, vai un kad mēs vēlamies dzīvot tīrākā vidē un ēst veselīgāku pārtiku.”

Deputāti lēma nosūtīt Zemkopības ministrijai vēstuli, aicinot ambiciozāk raudzīties uz stratēģijas “No lauka līdz galdam” izstrādi un īstenošanu, īpaši domājot par bioloģiskās lauksaimniecības attīstīšanu un pesticīdu lietošanas mazināšanu.

Saeimas Preses dienests