Saeima ceturtdien, 11.oktobrī, pieņēma Trauksmes celšanas likumu.
Likums pieņemts, lai sabiedrības vai tās daļas interesēs veicinātu trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošinātu trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.
Tiesības celt trauksmi ir fiziskajai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to uzskata par patiesu.
Likums nosaka, ka trauksmi varēs celt par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, finanšu un kapitāla tirgus sektorā, konkurences tiesību un arī citiem pārkāpumiem. Par trauksmes celšanu neuzskatīs ziņojumu, kurā apzināti sniegtas nepatiesas ziņas, informāciju, kas satur valsts noslēpumu, kā arī personīgu interešu aizskārumu.
Paredzēts, ka ar brīdi, kad persona cēlusi trauksmi, tai un tās radiniekiem būs jānodrošina personu identitātes aizsardzība. Tāpat būs jānodrošina tās personas konfidencialitāte, par kuru trauksme celta.
Savukārt, lai aizsargātu pret trauksmes celšanas dēļ personai radītām nelabvēlīgām sekām, piemēram, atbrīvošanu no darba, pazemināšanu amatā, atvaļinājuma nepiešķiršanu, jaunais likums paredz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, atbrīvojumu no tiesāšanās izdevumiem, pagaidu aizsardzību civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā, kā arī atbrīvošanu no juridiskās atbildības un atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko un arī morālo kaitējumu. Tāpat persona varēs saņemt konsultāciju par savu tiesību aizsardzību.
Par trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem nelabvēlīgu seku radīšanu būs paredzēta administratīvā atbildība. Tāpat pie administratīvās atbildības varēs saukt personu, ja tā trauksmes celšanas ziņojumā apzināti norādījusi nepatiesas ziņas. Likumā dots uzdevums Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.februārim Saeimā iesniegt attiecīgus grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Savukārt, lai varētu nodrošināt trauksmes cēlēju pagaidu aizsardzību civillietās, Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.decembrim jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā attiecīgi grozījumi Civilprocesa likumā.
Trauksmes celšanas likums stāsies spēkā 2019.gada 1.maijā.
Saeimas Preses dienests