Saeimas komisiju deputāti kopsēdē pārrunā Francijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātes

(19.01.2022.)

Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien, 19.janvārī, kopsēdē attālināti tikās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Aurēliju Ruajē-Gunēnu (Aurélie Royet-Gounin), lai pārrunātu Francijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātes.

A.Ruajē-Gunēna uzvēra, ka Francijas prezidentūras prioritātes ir atspoguļotas tās vadmotīvā "Atjaunotne, spēks, piederība". Galvenās prioritātes ir sniegt iespēju Eiropai atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos, aizsargāt un veicināt kopīgās vērtības un intereses, kā arī veidot un attīstīt kopīgu Eiropas redzējumu.

Vēstniece norādīja, ka Francija prezidentūras laikā pievērsīs uzmanību Šengenas zonas reformai, lai uzlabotu tās novērtēšanu un pārvaldību, jo šobrīd trūkst mehānismu, kas regulētu migrācijas, ārējās robežas un iekšējās drošības aspektus.

“Esam gandarīti par Francijas nostāju drošības jautājumos, stiprinot Eiropas Savienības ārējo robežu, un izpratni migrantu krīzes jautājumos. Ir jāsaglabā Šengenas zonas vienotība un jārod risinājums situācijās, kad patvēruma politika Eiropas Savienībā tiek izmantota pret Eiropas Savienības interesēm,” teica Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, norādot, ka augstu vērtē Francijas izvirzītās prioritātes prezidentūras laikā.

Deputāti atzinīgi vērtēja prezidējošās valsts mērķi stiprināt Eiropas suverenitāti, vienojoties par Stratēģisko kompasu, un jauna Eiropas izaugsmes modeļa izstrādi, tostarp sociālajā jomā, veidojot humānāku Eiropu.

Prezidentūras laikā plānots pievērst uzmanību arī sociālo mediju ietekmei uz sabiedrības viedokli, tai skaitā organizējot samitu par digitālo neatkarību, informēja A.Ruajē-Gunēna.

Deputāti atzīmēja, ka būtiska loma ir Konferencei par Eiropas nākotni, kurā ikvienam Eiropas pilsonim ir iespēja paust savu viedokli Eiropas nākotnei.

Tāpat vēstniece norādīja, ka prezidentūras laikā viens no galvenajiem jautājumiem būs enerģētika, tostarp enerģētiskās krīzes kontekstā.

“Latvija un Francija ir tuvi sabiedrotie, un mums ir daudz kopīga,” sēdes noslēgumā sacīja R.Kols.

Francija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē no šā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 2.oktobrī
08:30  Pieprasījumu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
12:15  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Ruandas Republikas prezidentu V.E. Paul Kagame
12:30  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Yasushi Takase
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde