Zemes piespiedu nomas maksas noteikšana līdz sešiem procentiem gadā nerisinās dalītā īpašuma problēmas - to uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 27.novembrī, iztaujājot atbildīgās ministrijas pārstāvjus par iesniegto likumprojektu, kas paredz piespiedu nomas maksas turpmākos nosacījumus.
Komisijas deputāti šodien uz divām nedēļām atlika likumprojekta izskatīšanu, lai sagaidītu Juridiskās komisijas lēmumu par grozījumiem likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”, kas ir daļa no Saeimā iesniegtās likumprojektu paketes, lai risinātu aktuālās dalītā īpašuma problēmas.
„Pašreizējā situācija ar dalīto īpašumu ir anomālija. Tieslietu ministrija jau vairāk nekā gadu nav spējusi atrisināt šo problēmu. Lai neveidotos dalītais īpašums, jārada nosacījumi un motivācija apvienot īpašumus. Viens no izvērtējamajiem risinājumiem varētu būt - dzīvokļu īpašniekiem dot iespēju pakāpeniski atpirkt zemi zem dzīvojamām mājām, līdz ar to pamatjautājums ir par zemes tirgus vērtības noteikšanu,” norādīja komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Iesniegtais likumprojekts paredz, ka turpmāk zemes nomas maksu varēs noteikt līdz sešiem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības. Ja puses nevarēs vienoties, nomas maksu noteiks tiesa. Patlaban likums noteic, ka piespiedu nomas gadījumā zemes īpašniekam un nomniekam ir jāpanāk vienošanās par zemes nomas maksu. Ja vienošanos nav iespējams panākt, nomas maksa nosakāma sešu procentu apmērā gadā, šodienas komisijas sēdē deputātiem plānotās likuma izmaiņas skaidroja Tieslietu ministrijas Vispārējās civiltiesību nodaļas vadītāja Jūlija Guļčenko. Vienojoties par zemes piespiedu nomas maksu, būs jāņem vērā arī ēkas kadastrālā vērtība, zemes gabala platība, apbūve un lietošanas mērķis, kā arī zemes īpašnieka un nomnieka ieguldījums mājas apsaimniekošanā un uzturēšanā. Lai atvieglotu nodokļu slogu iedzīvotājiem, paredzēts atteikties no pienākuma iedzīvotājiem segt zemes īpašnieka maksājumu par zemes nekustamo īpašumu, deputātus informēja J.Guļčenko.
Atbildīgās ministrijas piedāvāto risinājumu šodien kritizēja deputāts Klāvs Olšteins, sakot, ka tas nekādi neatrisinās dalītā īpašuma situāciju, jo tiesas nespēs ātri izskatīt šādas lietas trīs instancēs. K.Olšteins pauda, ka valstī beidzot ir jāatsakās no dalītā īpašuma veidošanas. Arī komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dūklavs norādīja, ka ministrijas argumenti nepārliecina, ka zemes īpašnieki un nomnieki varēs vienoties par nomas maksu.
Lasot šos grozījumus, nav redzams, kā tie strādās dzīvē, sacīja deputāts Ivars Zariņš (SC), par prioritāti uzsverot dalītā īpašuma novēršanu un esošās situācijas paralizēšanu. Savukārt deputāts Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka likumprojektu atbalsta, jo tas būtu vismaz par pamatu dialoga sākšanai un uzturēšanai starp īpašnieku un nomnieku.
Arī Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Dagnija Zicāne norādīja, ka piedāvātie likuma grozījumi nav problēmas risinājums, jo ar to nebūs apmierināti ne zemes īpašnieki, ne nomnieki. D.Zicāne atgādināja, ka jau pērnā gada septembrī atbildīgajai ministrijai tika lūgts risināt šo situāciju, nosakot konkrētus uzdevumus: meklēt iespējas, kā apvienot abus īpašumus, lai nepieļautu piespiedu nomu, kā arī pārskatīt zemes kadastrālās vērtības.
Saeimas Preses dienests