Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem laikus jābūt pieejamai informācijai par konceptuāli apspriežamām iniciatīvām, kas ietekmē ES darbības principus. Par to vienojās ES dalībvalstu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāji, pirmdien, 26.novembrī,tiekoties Dānijas parlamentā Kopenhāgenā, informē Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāji tikās, lai apmainītos viedokļiem pirms decembra Eiropadomes, kurā plānots diskutēt par Eiropadomes priekšsēdētāja Hermaņa Van Rompeja (Herman Van Rompuy) ziņojumu „Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību”, kurā līdz ar finanšu, budžeta un ekonomikas jautājumiem uzsvērta nacionālo parlamentu loma demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanā. Komisiju priekšsēdētāji vienojās nosūtīt Van Rompejam adresētu vēstuli.
„Lai nacionālie parlamenti iepazītos ar konceptuāli nozīmīgām Eiropas līmeņa iniciatīvām, kā arī formulētu un koordinētu parlamentu nostāju, ir absolūti nepieciešams dalībvalstu nacionālos parlamentus informēt savlaicīgi, tādējādi veicinot parlamentu iesaisti Eiropas Savienības līmeņa lēmumu pieņemšanas procesā. Nevēlama ir prakse, ka ES institūcijas sagaida reakciju no dalībvalstu parlamentiem, neatvēlot pietiekamu laiku viedokļa formulēšanai,” pauž Z.Kalniņa-Lukaševica.
Dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāji vienojās vēstulē uzsvērt arī nepieciešamību dalībvalstu nacionālos parlamentus ciešāk iesaistīt Eiropas semestrī jeb pusgadā, norāda Z.Kalniņa-Lukaševica. Eiropas semestris ir Eiropas līmeņa politikas koordinācijas instruments, kura mērķis ir ES ekonomikas pārvaldības stiprināšana. To veido katras valsts iecerētais reformu kopums un Eiropas institūciju viedoklis par šīm reformām. „Turklāt parlamentiem nacionālā līmenī ir jāiegūst autoritāte attiecībā uz Eiropas semestra jautājumu loku,” uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.
Tāpat ir jāizvērtē tāds ES līmeņa politikas instruments kā subsidiaritātes principa pārbaude. „Dalībvalstīm ir atšķirīgas izpratnes par šī jēdziena tvērumu, tāpēc ar kolēģiem vienojāmies jau nākamgad tikties, lai panāktu kopēju izpratni par nosacījumiem, kurus iekļauj subsidiaritātes principa pārbaude,” pauž Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.
Saeimas Preses dienests