Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” un grozījumus ar to saistītajos likumos, kas paredz nepieciešamo rīcību, lai nodrošinātu nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā.
Likumprojekts noteiks kārtību, kā valstī izsludina un atceļ ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, nodrošina uzraudzību, kā arī valsts iestāžu, fizisko un juridisko personu tiesības un ierobežojumus šīs situācijas laikā.
Paredzēts, ka ārkārtējo situāciju varēs izsludināt valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofām vai to draudiem un kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Savukārt izņēmuma stāvokli - ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts demokrātisko iekārtu, valsts suverenitāti vai teritoriālo integritāti.
Plānots, ka ārkārtējo situāciju varēs izsludināt Ministru kabinets (MK) uz noteiktu laiku, bet Saeima apstiprinās vai noraidīs MK lēmumu par ārkārtas situāciju vai izņēmuma stāvokli, kā arī īstenos turpmāko parlamentāro kontroli.
Likumprojekts noteiks arī iedzīvotāju informēšanu par izņēmuma stāvokli, izziņojot to radio, televīzijā, oficiālajā elektroniskajā publikācijā, publicējot pašvaldību mājaslapās un izvietojot informāciju redzamās vietās pie valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju ēkām.
Kā norāda likumprojekta autori, pašreizējais regulējums nav precīzs un iespējamas dažādas interpretācijas, kas var apdraudēt efektīvu valsts apdraudējuma pārvarēšanu un tā radīto seku likvidēšanu ārkārtējās situācijās, kā arī valsts aizsardzības vadību krīzes situācijās. Patlaban izņēmuma stāvokli un ārkārtējās situācijas regulē Satversme, Nacionālās drošības likums un likums „Par izņēmuma stāvokli”, kuros noteikti Saeimas, Ministru prezidenta, MK un Valsts prezidenta uzdevumi, izsludinot konkrēto tiesisko režīmu.
Komisijas deputāti šodien konceptuāli atbalstīja arī grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas nodrošinās valsts augstāko amatpersonu un institūciju efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī grozījumus Civilās aizsardzības likumā, kas nodrošinās valsts institūciju efektīvu rīcību katastrofu gadījumā, lai tās spētu aizsargāt iedzīvotājus un teritoriju no apdraudējuma situācijas vai tās sekām.
Komisija šodien arī vienojās lūgt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt šī gada 20.decembri.
Par likumprojektu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, grozījumiem Nacionālās drošības likumā un Civilās aizsardzības likumā trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.
Saeimas Preses dienests