Personām, kuras neprot valsts valodu, kriminālprocesā būs plašākas iespējas saņemt bezmaksas tulka pakalpojumus. To paredz grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas ceturtdien, 22.novembrī, pirmajā lasījumā pieņemti Saeimā.

Grozījumi nosaka personai tiesības saskarsmē ar advokātu lietot valodu, kuru tā prot, un procesa virzītājam vai ieslodzījuma vietai tikšanās laikā ar aizstāvi būs jānodrošina bezmaksas tulka palīdzība. Tulka palīdzību varēs izmantot četros gadījumos – lai sagatavotos pratināšanai pirmstiesas procesā vai tiesas sēdē, lai sastādītu rakstisku sūdzību par amatpersonu rīcību kriminālprocesā, lai sastādītu dokumentu, kas nepieciešams lietas iztiesāšanai rakstveida procesā, kā arī, lai sastādītu apelācijas vai kasācijas sūdzību.

Tulka palīdzības saņemšanas kārtību un apjomu noteiks Ministru kabinets, un paredzēts, ka tulka pakalpojums par valsts budžeta līdzekļiem tiks nodrošināts ne ilgāk par divām stundām.

Lai nostiprinātu valsts valodas lietošanu, likumprojekts paredz, ka procesa virzītājam jānodrošina citā valodā saņemto apelācijas sūdzību un kasācijas sūdzību par tiesu nolēmumiem tulkojumu valsts valodā.

Apcietinātajai vai aizdomās turētajai personai, kura neprot valsts valodu, tiesa, izsniedzot pilna lēmuma kopiju, izsniegs arī tā rakstveida tulkojumu personai saprotamā valodā.

Tiesas, izmeklēšanas iestādes un ieslodzījuma vietas nodrošinās ne tikai svešvalodu tulkojumu, bet arī surdotulka pakalpojumus cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

Likumprojekts izstrādāts, nacionālajos tiesību aktos pārņemot Eiropas Savienības direktīvas prasības par mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā.

Kriminālprocesa likuma grozījumi otrajā un trešajā lasījumā vēl jāskata gan atbildīgajā Juridiskajā komisijā, gan Saeimā. 

Saeimas Preses dienests