Lai iepazītos ar Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmu 2012. – 2017. gadam un tās īstenošanas rīcības plānu 2012. – 2014.gadam un koordināciju, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 24.oktobrī, tikās ar Rīgas domes pārstāvjiem.
Līdz Rīgas dome šī gada 25.septembrī apstiprināja sabiedrības integrācijas programmu, Rīga bija vienīgā lielā pilsēta, kurai tās vēl nebija. Programma bija nepieciešama, ņemot vērā daudzās Rīgas iedzīvotāju etniskās, valstspiederības, sociālās un lingvistiskās atšķirības, skaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane.
Rīcība par sabiedrības integrācijas programmas īstenošanu tiek saskaņota domes Konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos un domes komisijās, sacīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis, atbildot uz I.Latkovska jautājumu par sabiedrības integrācijas programmas koordināciju domes iekšienē un sadarbību ar valsts iestādēm. G.Helmanis arī informēja, ka izveidota Rīgas domes budžeta apakšprogramma sabiedrības integrācijas projektu īstenošanai. Savukārt E.Aldermane informēja, ka starp Rīgas domi un Kultūras ministriju, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju notiek aktīva informācijas apmaiņa, tostarp par domē un ministrijā iesniegtajiem projektiem, tā nepieļaujot dubultu finansējuma piešķiršanu sabiedrības integrācijas projektiem.
Kā vienu no galvenajiem sabiedrības integrācijas veicināšanas pasākumiem E.Aldermane minēja latviešu valodas apguves kursus organizēšanu, kurā īpaša uzmanība tiek pievērsta prioritārajām grupām, un šogad tās ir policisti un bērnu dārzu pedagogi. Rīgas domes pārstāve Ilona Stalidzāne papildināja, ka pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem aug, un cilvēki, kas tos apmeklē, esot ļoti motivēti padziļināti apgūt latviešu valodu.
Komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš izteica bažas, ka programmas rezultatīvie rādītāji – pasākumos piedalījušos cilvēku skaits un citi kvantitatīvie rādītāji – nav pietiekami, lai novērtētu patieso programmas efektivitāti. I.Stalidzāne atzina, ka programmas patiesie rezultāti būs novērtējami tikai pēc vairākiem gadiem, un tos nebūs viegli izmērīt ar kvalitatīviem rādītājiem.
I.Latkovskis arī vērsa uzmanību uz problēmu, ka integrācijas projektu finansējums nereti tiek izmantots tikai kā personīgā biznesa instruments un realitātē pieteiktie projekti netiek īstenoti. Komisijas priekšsēdētājs interesējās, kā Rīgas dome veic projektu īstenošanas uzraudzību. I.Stalidzāne atbildēja, ka visefektīvākais veids, kā pārliecināties par projektu īstenošanu, ir klātienē iepazīties ar projektu darbību un tikties ar to īstenotājiem.
Foto no komisijas sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157631842681851/with/8118939301/
Izmantojot fotogrāfijas, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!
Saeimas Preses dienests