Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 17.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Civillikumā, kas paredz to modernizēt, atsakoties no novecojušām tiesību normām un novēršot Civillikuma neatbilstību vairākiem citiem likumiem.

Komisijas atbalstītā jaunā likuma redakcija paredz jaunu rīcībspējas tiesisko regulējumu, tādējādi novēršot Civillikuma neatbilstību Satversmei un ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām.

Ar grozījumiem Civillikumā paredzēts atteikties no pilnīgas rīcībspējas atņemšanas, aizstājot to ar ierobežotas rīcībspējas institūtu. Personas ar garīga rakstura traucējumiem rīcībspēju varēs ierobežot tikai tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt. Personas ar garīga rakstura traucējumiem rīcības spēju varēs ierobežot, ja tas nepieciešams personas interesēs un tas ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība.

Ar izmaiņām tiek atcelti vairāki ierobežojumi, tostarp aizliegums personām ar garīga rakstura traucējumiem slēgt laulības. Paredzēts, ka, izbeidzoties aizbildnības attiecībām, aizbildnis varēs slēgt laulības ar aizbilstamo.

Civillikums pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīvas tiks papildināts ar jaunu sadaļu par nākotnes pilnvarojumu, kas ļaus pilnvarotajam pārzināt personas lietas gadījumā, ja pilnvarotājs fiziskas saslimšanas vai citu iemeslu dēļ būs zaudējis spēju izteikt apzinātu gribu vai pārzināt savas lietas.

Grozījumi Civillikumā paredz atteikties no laulību izsludināšanas pirms laulības slēgšanas, jo pašlaik šī prasība ir novecojusi un vairs nepilda vēsturisko funkciju – informēt sabiedrību par paredzamo laulību. Turklāt ziņas par laulību laiku un cita informācija ir privāta, un to nebūtu nepieciešams izplatīt.

Izmaiņas noteic, ka iesniegumi un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti būs jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, kur laulība tiks noslēgta – dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu pilnīgu informācijas apriti par noslēgtajām laulībām. Nereti garīdznieki likumā noteiktajā termiņā nepaziņo attiecīgajai dzimtsarakstu nodaļai par laulāšanu, kas rada nepilnības laulību reģistrā. Laulību noslēgs ne agrāk kā viena un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas, ja netiks konstatēti likumā noteiktie šķēršļi.

Personas, kas vēlēsies laulāties, laulības varēs noslēgt arī citās tam piemērotās telpās vai vietās. Pašreiz likumā noteiktajam ierobežojumam laulāt tikai dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā mūsdienās vairs nav būtiska pamatojuma, un daudzi jaunie pāri laulības vēlas slēgt, piemēram, brīvā dabā, pilī vai muzejā.

Likuma izmaiņas skars arī laulību šķiršanu. Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību varēs šķirt arī gadījumā, ja tās iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai vardarbība pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu.

Apjomīgās izmaiņas Civillikumā nepieciešamas, jo 1937.gadā pieņemtajā likumā ietvertā ģimenes tiesību regulējuma normas ir novecojušas un vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības. Ar grozījumiem tiks novērstas problēmas pašreizējā regulējumā, kas skar laulības noslēgšanu un šķiršanu, laulāto mantiskās attiecības, paternitāti, aizgādnību, adopciju, uzturlīdzekļus, kā arī līdzekļus otra laulātā uzturam vai iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai.

Par grozījumiem Civillikumā trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai. Civillikuma grozījumi tiek skatīti vienotā likumprojektu paketē ar saistītiem grozījumiem Bāriņtiesas likumā un Civilprocesa likumā.




Saeimas Preses dienests