Kipras prezidentūrā ES Padomē Latvijai jāsašaurina prioritāšu loks

(05.09.2012.)

„Latvijai Kipras prezidentūras pusgadā savu prioritāšu loks jāfokusē, sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta finansējuma sadali 2014.-2020.gadam priekšplānā izvirzot četras konkrētas prioritātes. Tā ir kohēzijas politikas finansējuma saglabāšana vismaz esošā perioda apmērā, kopējās lauksaimniecības politikā tiešmaksājumu palielināšana, transporta jomas finansējums, kā arī investīciju iespējas Latvijas pētniecībā un zinātnē.” To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra trešdien, 5.septembrī, komisijas sēdē.

Saeimā šodien tikās Eiropas lietu komisijas deputāti, nozaru ministriju un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji, lai vienotos par turpmāko rīcību Kipras prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē. Deputāti uzklausīja Ārlietu ministrijas (ĀM) Informatīvo ziņojumu par Latvijas valdības prioritātēm Kipras prezidentūrā.

„Eiropas lietu komisija ar sociālajiem partneriem jau iepriekš ir vienojusies par Latvijas interešu kataloga Eiropas Savienībā nepieciešamību. Ārlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums un šīs dienas diskusija ir pamats turpmākajam darbam gan komisijas deputātu un valdības, gan diplomātu un nevalstiskā sektora līmenī pretī Latvijas interešu īstenošanai šī pusgada prezidentūras ietvaros,” teica Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Šī gada jūnijā Eiropadomes prezidents Hermanis van Rompejs (Herman Van Rompuy) nāca klajā ar ziņojumu par ciešāku Ekonomikas un monetārās savienības integrāciju. Līdz šim jau identificēti elementi, kas varētu būt šīs integrācijas pamatā, tostarp integrēts finanšu, fiskālais un ekonomikas politikas ietvars, kā arī Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu lielāka iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā. „Van Rompeja ziņojums būs Kipras prezidentūras Eiropas Savienības Padomē dienaskārtības diskusiju centrā. Krīzes radīto seku dēļ ir jāmeklē jauni risinājumi Ekonomikas un monetārās savienības uzlabošanai. Tas, cik sekmīgi atveseļosies Eiropas Savienības ekonomika, ļoti tieši ietekmēs arī ekonomisko situāciju un eksporta apjomus Latvijā,” sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica, uzsverot, ka jau septembrī Eiropas lietu komisijā tiks īpaši diskutēts par Hermaņa van Rompeja ziņojumu.

Diskutējot par Latvijas prioritātēm Kipras prezidentūrā, arī deputāts Ivars Zariņš (SC) uzsvēra, ka Latvijai jākoncentrējas uz būtiskākajām prioritātēm, panākot Latvijai maksimāli labvēlīgu rezultātu. Kā piemēru I.Zariņš minēja Baltijas valstu pārrobežu sadarbības platformu izglītības, tehnoloģiju un inovāciju jomā BIRTI, jo tas ir tiešākais ceļš, kā panākt pētniecības infrastruktūras vienmērīgu izvietošanu visā ES, tostarp Latvijā.

ĀM pārstāvji, informējot par Latvijas valdības prioritātēm Kipras prezidentūrā ES Padomē, uzsvēra, ka līdztekus jaunajam daudzgadu budžetam, uzmanības centrā ir arī ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme un finanšu stabilitāte, kā arī enerģētikas un transporta politika. Dānijas prezidentūras laikā aktīva darba rezultātā Latvijai izdevās panākt vairākus svarīgus nosacījumus Eiropas Savienojuma Instrumenta (CEF) regulējumā, tostarp Baltijas-Adrijas transporta koridorā tika iekļauti savienojumi ar Rīgas un Ventspils ostām, kā arī Rīgas lidostu, koridora atzars Ventspils-Rīga, tāpat starp CEF prioritātēm iekļauts Rietumu-Austrumu koridors.

Kā norādīja deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), lai arī ĀM informatīvajā ziņojumā iekļauti Latvijas panākumi enerģētikas un transporta politikas jomā Dānijas prezidentūras ietvaros, ir skaidri jāuzsver, ka arī Kipras prezidentūras laikā projekts Rail Baltic ir Latvijas prioritāte, uzsvēra Dz.Rasnačs.



Saeimas Preses dienests

Sestdien, 20.jūlijā