Situācija eirozonā, Eiropas Savienības (ES) tālāka ekonomiskā un politiskā integrācija, kā arī sarunas par ES jauno daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam – tie būs 28.un 29.jūnija Eiropadomes darbakārtības galvenie jautājumi. Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 27.jūnijā, tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju Eiropadomes samitam.
„Gaidāmais Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju samits būs ļoti nozīmīgs Savienības tālākajai attīstībai un cīņai ar eirozonas krīzes izraisīto nestabilitāti. Tādēļ būtiski, ka varējām ar Valdi Dombrovski pārrunāt Latvijas nacionālo nostāju, ko premjerministrs paudīs šajā sanāksmē,” norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
„Komisijas apstiprinātā Latvijas pozīcija paredz, ka sarunās par jauno daudzgadu budžetu Latvija konsekventi turpinās iestāties par kohēzijas finansējuma saglabāšanu līdzšinējā līmenī, kā arī par lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšanu tā, lai Latvija saņemtu vismaz 80 procentus no Eiropas Savienības vidējā maksājumu līmeņa. Tomēr būtiski, ka gaidāmajā samitā plānots runāt tikai par jaunā daudzgadu budžeta veidošanas principiem, nevis konkrētiem skaitļiem,” atzīmē Z.Kalniņa-Lukaševica.
Kā sēdē uzsvēra V.Dombrovskis, Eiropas Komisijas sagatavotais sākotnējais ES daudzgadu budžeta piedāvājums paredzēja reālu kohēzijas finansējuma samazinājumu tikai trim Baltijas valstīm un Ungārijai. Tādēļ mūsu valstij tas kategoriski nav pieņemams. Tāpat, saskaņā ar pašreizējo piedāvājumu, Latvijas lauksaimnieki joprojām saņemtu ES vismazākos tiešmaksājumus, kam Latvija nepiekrīt, norādīja V.Dombrovskis.
Ministru prezidents arī darīja zināmu, ka lielu uzmanību Eiropadomē iecerēts veltīt diskusijai par situāciju eirozonā un iespējamiem īstermiņa un vidēja termiņa risinājumiem krīzes pārvarēšanai. ES dalībvalstu vadītāji diskutēs par Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana Van Rompeja otrdien, 26.jūnijā, publiskoto ziņojumu par padziļinātu Ekonomisko un monetāro savienību. V.Dombrovskis uzsvēra, ka par šo ziņojumu, kurā runāts par lielāku fiskālo integrāciju, par tālāku banku uzraudzības pilnveidošanu un citiem jautājumiem, pagaidām paredzēts tikai uzsākt diskusijas, kas tālāk turpinātos vismaz līdz gada beigām.
Latvija ir atvērta diskusijām par tālāku ekonomisko un fiskālo integrāciju. Ja šīs padziļinātās integrācijas rezultātā ES veidosies tā dēvētā divu ātrumu Eiropa, tad Latvijai jābūt to dalībvalstu vidū, kas iet tālākas integrācijas ceļu, un jābūt ES kodolā, nevis perifērijā, atzina premjerministrs.
Komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš pauda viedokli, ka ES jau tagad vērojama plaisa starp ziemeļu un dienvidu reģionu dalībvalstīm, un divu ātrumu Eiropas veidošanās ir iespējama. Savukārt V.Dombrovskis atzīmēja, ka dalībvalstu dalījums ir pat vēl sarežģītāks un pastāv risks, ka veidojas daudzu ātrumu Eiropa.
Saeimas Preses dienests