VideoGalerija

Saeima pavasara sesijā pieņēmusi virkni Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotu likumprojektu, informē komisija priekšsēdētāja Aija Barča.

A.Barča norāda, ka plānotajos termiņos izdevies noslēgt darbu pie grozījumiem pensiju likumā, darbā pie likuma izmaiņām iesaistot gan sociālos partnerus, gan nevalstiskās organizācijas: „Šī likuma izmaiņas skar ļoti lielu Latvijas iedzīvotāju daļu, tādēļ tās ir ļoti rūpīgi izdiskutētas komisijā, uzklausot visas iesaistītās puses.” Līdztekus pensionēšanās vecuma pakāpeniskai palielināšanai līdz 65 gadiem ir izdevies noteikt labvēlīgākus pensionēšanās nosacījumus bērnu invalīdu vecākiem, kā arī ieviest beztermiņa iespēju doties pensijā priekšlaicīgi.

Ņemot vērā komisijā izskanējušās diskusijas, pensionēšanās vecuma palielināšana no 62 līdz 65 gadiem tiks veikta pakāpeniskāk, nekā sākotnēji plānots – ar trīs mēnešu soli, reformai noslēdzoties līdz 2024.gada beigām. Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta pirmā lasījuma redakcija paredzēja pensionēšanās vecumu celt straujāk, reformu noslēdzot 2020.gadā.  

Ar likuma grozījumiem tiek palielināts arī minimālais apdrošināšanas stāžs, kas dod tiesības uz vecuma pensiju. Pārejās posmā - no 2014.gada līdz 2024.gadam – pensiju varēs saņemt, ja būs nostrādāti vismaz 15 gadi. Savukārt no 2025.gada tiesības uz vecuma pensiju būs personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem. Patlaban, lai varētu pretendēt uz vecuma pensiju, personai ir jābūt sociāli apdrošinātai vismaz 10 gadus.

Saeima pavasara sesijas pēdējā sēdē pieņēma komisijas sagatavotus grozījumus Ārstniecības likumā, kas nosaka, ka gan neatliekamās palīdzības brigādes ārstniecības personām, gan automašīnas šoferiem, kas tagad tiks iekļauti neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādē, varēs noteikt pagarinātu normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. 

Patlaban neatliekamās palīdzības dienests saskaras ar akūtu autovadītāju trūkumu, atalgojums ir nepietiekams, un šoferi bieži vien strādā vairākos darbos. Atšķirībā no brigādē strādājošajiem mediķiem viņi nevar strādāt ilgākas darba stundas. Likuma grozījumi ir pagaidu risinājums, kas palīdzēs atrisināt akūtās problēmas, uzsver A.Barča.

Saeima atbalstīja arī komisijas sagatavotos grozījumus Darba likumā, paredzot, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšana.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā strādā 11 deputāti. Komisija ir izveidojusi divas apakškomisijas – Sociālās drošības apakškomisiju un Sabiedrības veselības apakškomisiju.

Videointervija ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču pieejama šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=DOnv9PiZLLg

Izmantojot video, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!




Saeimas Preses dienests