Valstiskā līmenī nodrošināta atbalsta programmu sievietēm, kuras apsver iespēju veikt abortu, kā arī vispārēja attieksmes maiņa par nedzimuša bērna tiesībām uz dzīvību - to Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks otrdien, 12.jūnijā, notikušajā apakškomisijas sēdē uzsvēra kā galvenos pasākumus abortu skaita mazināšanai Latvijā.
Lai neatstātu vienas tās sievietes, kuras nonākušas smagas izvēles priekšā – laist pasaulē bērnu, vai izšķirties par abortu, nepieciešams izveidot konkrētu atbalsta mehānismu, pauda I.Parādnieks. Šādas sievietes vērstos valsts atzītā konsultatīvā centrā, kur varētu saņemt gan psiholoģisku atbalstu un informāciju par pieejamiem sociālā atbalsta pasākumiem, gan iespējamiem grūtniecības pārtraukšanas sarežģījumiem un sekām. Konsultatīvā centra apmeklējums būtu obligāts pirms aborta veikšanas tā dēvētajā apdomu laikā, kuru I.Parādnieks rosina pagarināt līdz 120 stundām patlaban noteikto 72 stundu vietā. „Ir dažādi iemesli, kādēļ sieviete izšķiras par abortu, tomēr viņai noteikti jāsniedz profesionāls atbalsts,” uzsvēra deputāts.
Tāpat apakškomisijas priekšsēdētājs rosināja apsvērt iespēju izteikt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 7.pantu jaunā redakcijā, nosakot, ka katram bērnam ir tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību. I.Parādnieks sēdē atsaucās uz Vācijas likumdošanu, kas grūtniecības pārtraukšanu definē kā nepieņemamu, tomēr pieļauj abortu izdarīšanu, ja sieviete ir noklausījusies atbilstošu, valsts atzītu konsultāciju kursu.
„Uzsveru, ka runa ir par fundamentālu sabiedrības izpratnes maiņu attiecībā uz nedzimuša bērna tiesībām dzīvot, nevis par abortu aizliegšanu. Esam vienisprātis, ka priekšlikums par nedzimuša bērna tiesībām uz dzīvību un attīstības aizsardzību pēc sava gara ir atbalstāms, tomēr veids kā tas sasniedzams ir rūpīgi apsverams. Nākamajās sēdēs turpināsim diskusiju, kā rast vispieņemamāko veidu, lai tos realizētu dzīvē,” teica I.Parādnieks.
Apakškomisijas priekšsēdētājs akcentēja nepieciešamību rast līdzsvaru starp sievietes tiesībām uz izvēli un nedzimuša bērna tiesībām uz dzīvību. Auglis nav uzlūkojams tikai kā sievietes ķermeņa daļa, tā ir bioloģiski unikāla cilvēciska būtne, kas aug sievietes ķermenī, norādīja I.Parādnieks.
Deputāts informēja par Veselības inspekcijas pārbaudēm divos dienas stacionāros, kuros veic abortus. Tajās konstatēts, ka 15 procentos gadījumu aborts veikts pārkāpjot likumu – neievērojot 72 stundu pārdomu termiņu. „Pēc savas būtības tā ir krimināli sodāma darbība, jo aborts veikts bez tiesiska pamata un liecina par vieglprātīgu attieksmi pret nedzimuša bērna dzīvību,” uzsvēra I.Parādnieks.
Savukārt apakškomisijas deputāte Daina Kazāka (ZRP) sēdē uzsvēra, ka abortu aizliegums neveicinās dzimstību un palielinās nelegālo abortu skaitu. Deputāte pauda viedokli, ka grūtniecības pārtraukšanas veikšanas ierobežošana ir sievietes cilvēktiesību jautājums, norādot, ka sievietes kā dzimušas personības tiesības ir svarīgākas nekā nedzimuša bērna tiesības.
Vairāki apakškomisijas deputāti pauda atbalstu sagatavoto priekšlikumu būtībai un akcentēja, ka tajos nav runa par abortu aizliegumu, bet gan atbalsta programmas radīšanu sievietēm, par kuras trūkumu liecina arī nesen Māmiņu kluba veiktā aptauja. Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) norādīja, ka skolās vairāk jārunā arī par dzīvības un ģimenes vērtībām, kā arī par spēju uzņemties atbildību. Tāpat J.Dombrava un deputāts Jānis Ozoliņš (ZRP) akcentēja bērna tēva atbildību situācijā, kad sievietei jāizšķiras par bērna laišanu pasaulē vai abortu.
Ņemot vērā lielo dalībnieku skaitu un laika ierobežojumu, tika nolemts šim jautājumam veltīt arī nākamo apakškomisijas sēdi pēc nedēļas, lai turpinātu diskusiju un veidotu darba grupu, kas Saeimas starpsesiju laikā kopā ar speciālistiem strādātu pie šī jautājuma morāli ētiskās un tiesiskās puses.
Saeimas Preses dienests