Lai iepazītos ar projekta „Enerģētikas stratēģija 2030” tapšanas gaitu un ilgtermiņa skatījumu uz energoapgādes drošības, konkurētspējas un energoefektivitātes palielināšanu Latvijā, Saeimas Pieprasījumu komisija trešdien, 30.maijā, tikās ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu.
Investīcijas enerģētikas sektorā tiek veiktas ilgā laika periodā - vidēji 25 līdz 30 gados. Tādējādi šie investori netieši plāno valsts attīstību, akcentēja ekonomikas ministrs. Tādēļ arī valstij nepieciešams spert soļus, izstrādājot ilgtermiņa enerģētikas stratēģiju, kāda Latvijā vēl nav bijusi. Stratēģijas mērķis būs sabalansēt enerģētikas nozarē iesaistīto pušu darbības, ievirzīt enerģētikas attīstību sabiedrībai un valstij vēlamā virzienā, definēt darbības noteikumus publiskām un privātām investīcijām un nodrošināt funkcionējošu enerģētikas tirgu, informēja D.Pavļuts.
Topošā enerģētikas stratēģija balstīsies uz trīs pīlāriem – ietekme uz ekonomiku, ilgtspēja un energoapgādes drošums jeb sabalansēta energoatkarība. Stratēģijai izstrādāti trīs iespējamie attīstības scenāriji, no kuriem optimistiskākais paredz līdz 2030.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru līdz 60 procentiem, AER īpatsvaru transportā līdz 20 procentiem un samazināt enerģētikas importu par 60 procentiem.
Komisijas deputāts Klāvs Olšteins vaicāja ministram, cik valstij izmaksās viss stratēģijā noteiktais – gan investēšana Visaginas atomelektrostacijā (AES), gan sašķidrinātās gāzes termināla būvēšana, gan TEC-2 darbināšana – un vai tas negatīvi neietekmēs enerģijas tarifus. Viņš arī pauda bažas par Visaginas AES projektu – vai lēmums par dalību tajā netiek sasteigts un vai ir garantija, ka, Latvijai piedaloties Visaginas AES būvniecībā, enerģijas tarifi Latvijas iedzīvotājiem būs zem tirgus cenas, kā tas tiek plānots.
D.Pavļuts informēja, ka stratēģijas projektā veiktas izmaiņas un stratēģija paredz būtisku gāzes patēriņa samazinājumu. Runājot par Visaginas AES, ministrs uzsvēra, ka dalība projektā Latvijai ir komerciāli izdevīga, un Latvija nepakļausies spiedienam sasteigti parakstīt dalības līgumu. Taču vienlaikus D.Pavļuts atzina, ka vienīgais, ko var garantēt ir, ka Latvija nepaliks bez elektrības, jo būs pietiekami daudz energoapgādes alternatīvu.
Atbildot uz deputāta Jāņa Ādamsona (SC) jautājumu, vai stratēģijā paredzēts valsts atbalsts enerģētikas zinātnes attīstībai, ministrs informēja, ka stratēģijā ir ietverti ieguldījumi arī enerģētikas zinātnē un pētniecībā.
Komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks informēja klātesošos, ka komisija turpinās darbu pie enerģētikas jautājumiem, un 14.jūnijā Saeimas Deputātu grupa sadarbībai ar Lietuvas parlamentu tiksies ar Lietuvas vēstnieku, lai diskutētu par Visaginas AES būvniecības projektu.
Saeimas Preses dienests