Saeima ceturtdien, 10.maijā, vienbalsīgi apstiprināja Valsts aizsardzības koncepciju, kurā uzsvars likts uz radikālu paradigmas maiņu, Latvijai no drošības ņēmējas pašai kļūstot par drošības devēju NATO ietvaros.

Jaunajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts indikatīvs mērķis līdz 2020.gadam nodrošināt aizsardzības finansējuma pieaugumu līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta, kā to prasa NATO. Kā nosacījumi šādam finansējuma pieaugumam izvirzīta valsts ekonomiskā izaugsme un līdzekļu efektīva apgūšana, kurai jābūt vērstai uz NBS izaugsmi un modernizāciju.

Dokumentā pirmo reizi precīzi definēti vairāki bruņoto spēku efektivitātes mērķi, Tostarp, noteikts, ka bruņoto spēku administratīvais aparāts nedrīkst būt lielāks par 10 procentiem no kopējā personālsastāva un ne mazāk kā 20 procentiem no finansējuma jānovirza attīstības projektiem.

Tāpat aizsardzības koncepcijas pamatnostādnes kā NBS attīstības prioritāti nosaka uz sauszemes operācijām orientētu kaujas spēju attīstību un reģionālo integrāciju ar Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem. Koncepcijā pirmo reizi definētas arī Latvijas prioritātes kolektīvās aizsardzības stiprināšanā, tostarp, NATO ātrās reaģēšanas un militāro spēju stiprināšana, NATO atturēšanas potenciāla stiprināšana un NATO klātbūtne Baltijas reģionā.

Nacionālais drošības likums nosaka, ka katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju.

Saeimas Preses dienests