Saeimas Ārlietu komisijas deputāti trešdien, 9.maijā, izskatīšanai 1.lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru Latvija ratificē tā dēvēto Eiropas Savienības (ES) Fiskālās disciplīnas līgumu, kā arī vienojās par līguma ratifikācijas procedūru ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

Ārlietu komisijas deputāti vienprātīgi lēma, ka Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā ratifikācijai Saeimā būs nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums Saeimas sēdē, kurā piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Šāda konstitucionālā balsu vairākuma balsošanas procedūra saskaņā ar Satversmes 68.panta otro daļu piemērojama, ratificējot starptautiskos līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences.

Vērtējot 25 ES dalībvalstu parakstītā līguma nozīmi, komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš uzsvēra, ka ar tā ratifikāciju Latvija sūta visai ES skaidru signālu, ka arī citām dalībvalstīm jāievēro fiskālā disciplīna, kuru mūsu valsts sekmīgi īsteno. Arī deputāts Valdis Zatlers (ZRP) akcentēja, ka līguma ratifikācija apliecinās, ka Latvijas īstenotajai atbildīgajai fiskālai politikai ir ilgtermiņa mērķi.  

Deputāts Atis Lejiņš (Vienotība), aicinot atbalstīt līguma ratifikāciju, atzīmēja, ka Latvija nodevusi ES lielu daļu kompetenci ekonomikā jau līdz ar Lisabonas līguma ratifikāciju, tādēļ jaunais Fiskālās disciplīnas līgums šajā jomā neko daudz jaunu neparedz. Vienīgais būtiskais jauninājums ir kvantitatīva rādītāja – strukturālā deficīta – iekļaušana līguma tekstā.  

Savukārt deputāte Iveta Grigule (ZZS) pauda viedokli, ka līguma ratifikāciju nav jāsasteidz, un tādēļ komisijas balsojumā deputāte nepiedalījās. I.Grigule norādīja, ka viņas pārstāvētā frakcija drīzumā šo jautājumu gatavojas pārrunāt ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai noskaidrotu, kādēļ ratifikācijas process nepieciešams jau šobrīd, ja reiz Latvijai šis jaunais ES līgums saistošs būs tikai līdz ar pievienošanos eirozonai.

Patlaban Fiskālās disciplīnas līgumu ratificējušas ir trīs dalībvalstis - Grieķija, Portugāle un Slovēnija, savukārt Īrijā 31.maijā notiks referendums, kā to prasa valsts konstitūcija, deputātiem darīja zināmu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Savukārt lielākajā daļā pārējo 25 līgumu parakstījušo dalībvalstu tas nodots ratifikācijai parlamentos. Lai jaunais līgums stātos spēkā, tas jāratificē vismaz 12 eirozonas valstīs, piebilda ārlietu ministrs. 

Starpvalstu līgums par Ekonomiskās un monetārās savienības stabilitāti, koordināciju un pārvaldību paredz stiprināt fiskālo disciplīnu un uzlabot ekonomisko pārvaldību gan eiro zonā, gan tajās ES dalībvalstīs, kas izvēlēsies piemērot daļu līguma, neesot eirozonā. Līguma mērķis ir atturēt dalībvalstis no pārmērīga budžeta deficīta un valsts parāda veidošanas. Dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka to budžeti ir līdzsvarā vai ar pārpalikumu, nepārsniedzot trīs procentu deficīta slieksni.

Fiskālās disciplīnas pārkāpumus konstatēs Eiropas Komisija, bet uzsākt pārkāpuma procedūru ES Tiesā pret konkrētu pārkāpušo dalībvalsti varēs jebkura no dalībvalstīm. Ja fiskālo disciplīnu pārkāpusī valsts nepakļausies Tiesas spriedumam, tā atkārtotā spriedumā varēs piespriest dalībvalstij lietas apstākļiem atbilstošu naudas sodu, līdz pat 0,1 procentam no iekšzemes kopprodukta.

Likumprojekts „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” divos lasījumos vēl jāskata Saeimai.

Saeimas Preses dienests