Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 25.aprīlī, izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Arhīvu likumā, lai paplašinātu to personu loku, kas var piekļūt atsevišķiem arhīvu materiāliem. Tie ir ierobežotas pieejamības materiāli, piemēram, izmeklēšanas lietas par personām, kuras no 1940. līdz 1990. gadam tiesātas par politiskiem noziegumiem, kā arī bijušās Latvijas Komunistiskās partijas augstākās vadības personu lietas.

Likuma grozījumu autori norāda, ka pašlaik likums liedz pētniekiem bez doktora grāda piekļūt šādiem arhīvu materiāliem. Tomēr daudziem speciālistiem bez doktora grāda – muzeju un bibliotēkas speciālistiem, studentiem - pētniecības nolūkos nepieciešama pieeja šiem materiāliem, jo viņi pēta tēmas, kas saistītas ar represijām, nacionālās pretošanās kustību un holokaustu.

Paredzēts atļaut izmantot dokumentus, kuriem noteikti pieejamības ierobežojumi, ja tos ar nepieciešamo atļauju pieprasa zinātnieks, students, bibliotēkas, muzeja darbinieks vai fiziska persona zinātniskas vai pētnieciskas darbības veikšanai. Regulējums neattiecas uz privātajiem dokumentiem, kuriem pieejamības termiņu noteicis to īpašnieks.

Plānots arī precīzāk noteikt personu atbildību par dokumentu izmantošanu. Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs aicināja likumā skaidri noteikt visu pušu atbildību par arhīvu materiālu izmantošanu.

Par grozījumiem Arhīvu likumā trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Saeimas Preses dienests