Galerija

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien, 21.martā, vēl nelēma par valdības iesniegto likumprojektu, kas paredz uz diviem gadiem atlikt sociālās rehabilitācijas programmas finansēšanu no vardarbības cietušajiem pieaugušajiem un vardarbību veikušām personām.

„Pēc vairāku deputātu iebildumiem komisija balsojot nolēma vēl nelemt par šo likumprojektu, bet pēc komisijas sekretāres Initas Bišofas priekšlikuma tuvāk iepazīties ar Eiropas finansētajiem projektiem, kuru ietvaros sociālās rehabilitācijas pakalpojumus var saņemt vardarbības upuri. Kādā no tuvākajām sēdēm skaidrosim, vai šie projekti kaut daļēji var kompensēt valsts atbalstu, kas sabiedrībai apsolīts jau no nākamā gada,” norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Spēkā esošā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma redakcija paredz valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus šīm personu grupām ieviest no nākamā gada. Kā deputātiem paskaidroja Labklājības ministrijas pārstāvis Aldis Dūdiņš, programmas ieviešanai gadā nepieciešami 229 tūkstoši latu, un valdība ierobežoto finanšu resursu dēļ lēmusi tās ieviešanu atlikt līdz 2015.gadam.  

Komisijas deputāte Elīna Siliņa norādīja, ka neredz pamatu projekta atlikšanai un rosināja pārvērtēt prioritātes, kurām tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi. Šī pasākuma ieviešanai nepieciešamā nauda nav tik liela, bet, ja valsts neiesaistīties vardarbības prevencijā, cīņa ar sekām izmaksās vēl vairāk, atzina deputāte, uzsverot, ka neatrisināti konflikti pāriet tālāk un agresijas un vardarbības ķēde turpinās.

Vairāki deputāti arī pauda neizpratni, kādēļ valdība šo ar budžetu saistīto jautājumu ceļ dienaskārtībā patlaban, nevis iekļauj budžeta likumprojektu paketē gada beigās. Tādējādi valdība Saeimai liek priekšā atteikties no šīs būtiskās programmas, nemaz nezinot, cik naudas būs valsts makā nākamgad, uzsvēra deputāts Andrejs Klementjevs (SC). 

Komisijas priekšsēdētājas biedrs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens atzina, ka viņu nepārsteidz kolēģu emocionālā attieksme, jo vardarbība ir pēdējais, ko paši vēlamies piedzīvot. Taču viņš aicināja būt pragmatiskiem un apzināties reālo situāciju valsts budžetā, kur daudzās nozarēs pēc veiktajiem konsolidācijas pasākumiem ir liels neapmierināts pieprasījums, kura segšanai būs nepieciešami līdzekļi nākamā gada budžetā.   

Savukārt komisijas priekšsēdētāja Aija Barča kā iespējamo avotu šīs un citu programmu finansēšanai minēja līdzekļus, ko varētu ietaupīt, apvienojot Nodarbinātības valsts aģentūru un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. 

Kā deputātiem norādīja Labklājības ministrijas pārstāvis, šīs programmas ietvaros bija plānots sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vairāk nekā 500 varmācības upuriem, tostarp bērnu mātēm, kas vienlaicīgi ar bērnu cietušas no partnera agresijas. Tāpat profesionāļu palīdzība bija plānota arī 150 vardarbības veicējiem.

Statistika liecina, ka 2010.gadā no vardarbības ģimenē vien cietuši un pēc medicīniskās palīdzības vērsušies vairāk nekā 400 cilvēki, tostarp ceturtā daļa no tiem ir vīrieši. 

Saeimas Preses dienests