Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti, gatavojoties Valsts aizsardzības koncepcijas izskatīšanai, trešdien, 29.februārī, ar Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvjiem pārrunāja jomas aktualitātes un pilnveides iespējas.
„Saeimā jau drīzumā nonāks Valsts aizsardzības koncepcijas projekts. Koncepcijas tapšanas process jāizmanto, lai diskutētu par neskaidrajiem jautājumiem un vēl vairāk noslīpētu mūsu bruņoto spēku kaujasspējas,” norāda komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. „Valsts aizsardzības koncepciju apstiprinājām jau pirms gada, taču Saeimas atlaišana ieviesusi korekcijas arī šajā jomā, un koncepcija atkal ir mūsu darbakārtībā.”
Deputāti noskaidroja, ka patlaban Valsts aizsardzības koncepcijas projekts nodots izskatīšanai Ministru kabinetā un mēneša laikā koncepcija varētu nonākt diskusijām un apstiprināšanai Saeimā.
Valsts aizsardzības koncepcija cieši saistīta ar NATO stratēģisko koncepciju, vienlaikus akcentējot nacionālas valsts aizsardzības spējas. Alianses kolektīvā drošība balstās dalībvalstu aizsardzības kapacitātē, akcentēja Aizsardzības ministrijas pārstāvji.
Komisijas sēdē liela uzmanība tika veltīta Zemessardzes vietai valsts drošības sistēmā. Zemessardzes galvenais uzdevums ir būt par profesionālās armijas rezervi, skaidroja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis. Deputāti un aizsardzības sistēmas pārstāvji bija vienisprātis, ka Zemessardze ir neatņemama NBS sastāvdaļa un no tās lielā mērā atkarīga mūsu bruņoto spēku kaujasspēja.
Deputāti vēlējās arī noskaidrot, kāda ir Zemessardzes sadarbība ar Iekšlietu ministrijas struktūrām. Zemessardze aizvien vairāk attālinās no iekšlietu struktūru uzdevumiem, kurus tā vairāk pildīja 90-tajos gados. Taču tradicionāli starp Zemessardzi un Iekšlietu ministriju saglabājusies laba sadarbība un nepieciešamības gadījumā tā policijai, ugunsdzēsējiem un glābējiem palīdzību neliedz, raksturoja NBS pārstāvis Juris Zeibārts.
Lai stiprinātu Zemessardzi, nepieciešams likumos nostiprināt darba devēju pienākumu saglabāt darbavietu zemessargam, ja tam jāapmeklē militārās mācības. Pirms diviem gadiem darba devējam likumā noteikti nodokļu atvieglojumi, taču tie nav pietiekami motivējoši nelikt šķēršļus zemessargu mācībām un patlaban daudz kas atkarīgs no darba devēja labās gribas un zemessarga spējas vienoties ar saviem priekšniekiem.
Lai visām iesaistītajām pusēm būtu vienota izpratne par aizsardzības jomas jēdzieniem, deputāts Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) rosināja definēt vairākus terminus, diskutēt par nepieciešamajām izmaiņām likumos un efektīvāk lietot resursus.
Savukārt deputāts Gunārs Rusiņš aktualizēja jautājumu par militārās policijas vienību izmantošanu. Deputāts pauda uzskatu, ka jāatjauno kaujasspēja šīm vienībām.
Tāpat komisijas sēdē tika spriests par nepieciešamību aizsardzības sistēmai nezaudēt cilvēkus, kuriem ir militārā pieredze, taču viņi nav iesaistījušies Zemessardzē.
Saeimas Preses dienests