Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 7.februārī, iztaujāja izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli par nozares aktualitātēm un iecerēto reformu izstrādes gaitu.
 
Deputāti noskaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izveidojusi vairākas darba grupas, kas strādā pie detalizēta nozares reformu plāna, un tas varētu būt gatavs marta beigās. Iezīmētie darba virzieni ir profesionālā, vispārējā un augstākā izglītība, kā arī sports un izmaiņas IZM struktūrā.

Lai pārrunātu darāmos darbus, Saeimas komisija ar ministru vienojās tikties biežāk. R.Ķīlis arī apliecināja, ka izstrādātie nozares reformu priekšlikumi tiks piedāvāti apspriešanai Saeimā. Jau tuvākajā laikā Saeimā plānota atsevišķa saruna par situāciju profesionālajā izglītībā. Šai jomai būtiski viest skaidrību par pieejamajiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Ministrs skaidroja, ka patlaban notiek sagatavošanas process, lai izsludinātu jaunu konkursu un finansējums būs pietiekams sešu līdz astoņu kompetences centru pabeigšanai.

Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta augstākajai izglītībai. Atbilstoši valdības deklarācijai IZM strādā pie izmaiņām augstskolu finansēšanas modelī. Šogad noslēgsies darbs pie studiju programmu izvērtējuma. Izvērtējums tiks veikts arī zinātniskajiem institūtiem, noskaidroja deputāti.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, R.Ķīlis skaidroja, ka nav pieņemts lēmums par konkrētām izmaiņām ministrijas struktūrā, taču tiek atsvērtas iespējas apvienot augstākās izglītības un zinātnes jomas departamentus. Latvijas Rektoru padomes pārstāvis akcentēja, ka IZM ietvaros augstākās izglītības jautājumi nedrīkst zaudēt prioritāti, un pauda bažas par departamentu apvienošanas ieceri, jo tieši patlaban izstrādes procesā ir vairāki Ministru kabineta noteikumu projekti, tostarp par augstskolu licenzēšanu un akreditēšanu, un reorganizācija šo procesu varētu bremzēt.

Pārmaiņu priekšā ir arī vispārējā izglītība – IZM veic mācību satura un slodžu izvērtējumu, kā arī strādā pie pedagogu motivācijas sistēmas. Komisija noskaidroja, ka nākamā mācību gada ilgums nemainīsies, taču ministrija strādās, lai 2013./2014.mācību gadā varētu īstenot ieceri par tā pagarināšanu. Akcentējot speciālās izglītības nozīmību, ministrs informēja, ka drīzumā viņam būs ārštata padomnieks tieši šajos jautājumos.

Saeimas Preses dienests