Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti otrdien, 24.janvārī, uzsāka diskusiju par nepieciešamajiem pasākumiem, lai efektivizētu tiesas procesus un nodrošinātu ikvienam Satversmē garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu.

„Tieslietu ministrija šodien norādīja uz vairākām jau uzsāktām iniciatīvām, kas no procesuālā viedokļa uzlabotu tiesvedības norisi, taču procesuālās problēmas ir tikai viena medaļas puse. Šodienas sēdē noskaidrojām, ka ir jārisina arī tādas lietas, ko nevar izdarīt ar likuma izmaiņām. Runa ir par ārkārtīgi nevienmērīgo tiesu noslodzi, bieži piekopto tiesas sēžu atlikšanas praksi, nepamatotām slimības lapām, advokātu aizņemtību citos tiesas procesos, kā arī policijas, prokuroru un tiesnešu apmācības kvalitāti. Katrai no šīm problēmām mēs detalizēti pievērsīsimies turpmākajās sēdēs”, norāda apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Deputāts Andrejs Judins (Vienotība) šodien minēja vairākus piemērus, kad pirmā tiesas sēde pēc krimināllietas saņemšanas tiesā tiek nozīmēta pat vairāk nekā pēc gada, turklāt runa ir par vienkāršām lietām, zādzībām, kuru izskatīšana neprasītu daudz laika un resursu. Taču šāda tendence ir vērojama atsevišķās tiesās, savukārt citas tiesas pirmo sēdi spēj nodrošināt jau pēc diviem mēnešiem. Šāda izteikti nevienlīdzīga tiesu noslodze neliecina par labu tiesu darba organizāciju, norādīja A.Judins, uzsverot, ka valsts tādējādi nevienlīdzīgi izturas pret dažādu procesu dalībniekiem un nevar nodrošināt likumā noteiktās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos.

Komentējot pastāvošo tiesvedības praksi, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzina, ka šī „slimība ir ielaista gadu desmitos” un valsts turpinās maksāt „lielas naudas par ielaistajiem procesiem”. Vienlaikus viņš norādīja, ka prokuroru dēļ lietas tiek atliktas ļoti reti, visbiežāk pie vainas ir apzināta procesa novilcināšana no procesa dalībnieku puses. Kā būtisku problēmu ģenerālprokurors minēja izmeklēšanas zemo kvalitāti policijā, īpaši lietās, kas saistītas ar finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem, kā arī noziegumiem e-vidē.

Kā nelietderīgu tiesu resursu izmantošanu deputāti minēja arī apjomīgās tiesvedības krimināllietās par summām, kas nepārsniedz pat latu. „Nevar būt tā, ka lietas, kur ir izkrāpti santīmi, iztiesā tāpat kā lietas, kur nozagti miljoni,” sacīja deputāte Ilma Čepāne (Vienotība), norādot, ka sīko lietu izskatīšana laupa resursus patiešām būtisku noziegumu izskatīšanai. Savukārt Ē.Kalnmeiers norādīja, ka šī ir sena diskusija par to, kāds būtu minimālais kaitējuma apmērs, no kura iestājas atbildība, un vai mūsu sabiedrībā šādas normas netiktu izmantotas ļaunprātīgi.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs deputātiem pauda uzskatu, ka visakūtākā situācija ir nevis ar krimināllietu, bet tieši civillietu izskatīšanu, kur ir ļoti liels lietu uzkrājums, un tas joprojām ir līdzīgi situācijai, kāda bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota norādīja, ka uzņēmējiem vislielākās problēmas sagādā nespēja laicīgi iztiesāt saimnieciskus strīdus, kas par 4 – 5 procentiem samazina valsts iekšzemes kopproduktu. Kā problēmas risinājums būtu sistēma, kurā abām pusēm būtu izdevīgāk izlīgt nekā tiesāties, un tiesa būtu galējais solis konflikta risināšanā.

Izskatīšanai Saeimā ir iesniegti arī grozījumi vairākos procesuālajos likumos, kas paredz taupīt tiesu resursus, tostarp paredzot plašāk izmantot rakstveida procesu, tiesas sēdes veikt ar videokonferences palīdzību, ieviest pilotsprieduma procedūru. Tāpat paredzēts noteikt augstāku valsts nodevu par vēršanos augstākā tiesu instancē, pilnveidot sūdzību izskatīšanas mehānismu, reformēt krimināllietu izskatīšanas kārtību, kā arī veikt virkni likumu pilnveidojumu, lai tiesu varētu spriest ātrāk un efektīvāk.  

Apakškomisijas nākamajā sēdē deputāti vienojās diskutēt par nepieciešamajām reformām un aktuālajām problēmām advokātu darbā.

Saeimas Preses dienests