Saeimas komisija: ārlietu politikas īstenošanā Saeimai, Valsts prezidentam un Ārlietu ministrijai jādarbojas vienoti

(11.01.2012.)
Galerija


Saeimas Ārlietu komisijas deputāti trešdien, 11.janvārī, tiekoties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, sprieda par Latvijas ārpolitikas prioritātēm un kopīgu rīcību to īstenošanai.

„Janvāris sevi iezīmē kā ārlietu mēnesis. Gatavojoties mēneša beigās paredzētajām Saeimas ārlietu debatēm, Ārlietu ministrija gatavo apjomīgu ziņojumu, aktīvāk nekā parasti notiek amatpersonu tikšanās par ārlietu jautājumiem un biežāk tie nonāk sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā,” pauda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.

„Svarīgi apzināties, ka ārpolitika nav tikai Ārlietu ministrijas atbildība. Tās noteikšanai un īstenošanai jābalstās sadarbības trijstūrī starp Saeimu, Valsts prezidentu un izpildvaru,” uzsvēra O.Kalniņš. Šodien notika pirmā Ārlietu komisijas un Valsts prezidenta tikšanās, taču sadarbības stiprināšanai šādas tikšanās varētu kļūt par regulāru tradīciju, atzina A.Bērziņš.

Saeimas deputāti un Valsts prezidents bija vienisprātis, ka šogad ārpolitikā centrālā loma būs ar Eiropas Savienību (ES) saistītiem jautājumiem. Liels darbs gaidāms, aizstāvot nacionālās intereses nākamajam daudzgadu budžetam, virzot Latvijai svarīgus infrastruktūras projektus. Ne mazāk būtiska būs ES rīcība, lai stabilizētu ekonomisko situāciju. Latvijai aktuāla ir arī līdzdalība Austrumu partnerībā, kuras ietvaros ES veido attiecības ar kādreizējās PSRS valstīm - Ukrainu, Baltkrieviju, Moldovu, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu. 

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī iespējamie grozījumi Lisabonas līgumā, ar kuriem tiktu izveidots eiro stabilizācijas fonds. Saeimas komisija jau ir apspriedusi šīs izmaiņas starptautiskajā līgumā un tuvākajā laikā pie tām atgriezīsies.

Valsts prezidents pauda nostāju, ka ar šo jautājumu nevajadzētu kavēties, jo tas ir praktisks solis eirozonas stiprināšanai. Patlaban, līdz Latvija nav ieviesusi eiro, atbalsts šiem grozījumiem mums neuzliek nekādas saistības, taču var būt kā papildu arguments, cīnoties par ES finansējumu lauksaimniecības tiešmaksājumiem un kohēzijas politikai, sacīja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze.

Spriežot par ārpolitikas prioritātēm drošības jomā, amatpersonas pievērsās maijā gaidāmajam NATO samitam Čikāgā. Latvijai būtiski panākt, lai šajā sanāksmē tiktu atbalstīta NATO patrulēšanas misijas Baltijas valstu gaisa telpā pārveidošana par pastāvīgu misiju. Saeimas deputāti ar Valsts prezidentu pārrunāja arī Ziemeļu transporta koridora darbību, pa kuru uz Afganistānu caur Rīgas ostu tiek transportētas ASV nemilitārās kravas. Šis ir ne tikai ekonomiski izdevīgs, bet politiski ļoti nozīmīgs sadarbības projekts, akcentēja O.Kalniņš.


Foto no Saeimas Ārlietu komisijas tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157628820772773/with/6677905353/
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta.


Saeimas Preses dienests

Trešdien, 9.oktobrī
09:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
09:45  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde