Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 10.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus trīs likumos, kas paredz bezmantinieku mantas atsavināšanas funkciju nodot zvērinātu tiesu izpildītāju pārziņā, tādējādi atbrīvojot valsts iestādes no tām neraksturīgām funkcijām.

Piedāvātie likuma grozījumi Civillikumā, Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā atvieglotu bezmantinieku mantas atsavināšanu. Pēdējā laikā arvien biežāki ir gadījumi, kad pēc fiziskas personas nāves mantinieki atsakās no mantojuma, jo tas apgrūtināts ar parādsaistībām, kas pārsniedz mantojuma vērtību. Šādi īpašumi – nami, zeme, kapitālsabiedrību daļas - piekrīt valstij, un patlaban īpašumus pārņem valsts iestādes, lai tos atsavinātu un varētu norēķināties ar kreditoriem.  

Komisijas deputāti pēc diskusijām atbalstīja likumprojektu virzību pirmajam lasījumam, taču neatbalstīja tā skatīšanu steidzamības kārtā divos lasījumos. Vienlaikus deputāti norādīja, ka likumprojekta izvērtēšanā jāiesaista arī neatkarīgi civiltiesību un komerctiesību eksperti, lai izvērtētu ar jauno regulējumu saistītos iespējamos riskus.

Likumprojekta autori no Finanšu ministrijas deputātiem norādīja, ka jaunais regulējums nodrošinās, ka bezmantinieku manta tiks atsavināta ātrāk un ar zemākām izmaksām, un to veicinās konkurence starp tiesu izpildītājiem. Kreditoriem būs iespēja atgūt aizdotos līdzekļus, bet tirgū atgriezīsies īpašumi, kas patlaban ir izņemti no apgrozības.

Tiesu izpildītājs būs atbildīgs par tam pārvaldībā piešķirtās valstij piekritīgās bezmantinieku mantas apsaimniekošanu, pārvaldīšanu, realizāciju un bezmantinieku mantas statusa atzīšanu zemesgrāmatā.

Likumprojektu autori norāda, ka piedāvātie grozījumi uzlabos arī kreditoru prasību apmierināšanu – tiesu izpildītājs izsolē gūtos ieņēmumus sadalīs starp tiem kreditoriem, kuri uz mantu būs pieteikuši pretenzijas.

Paredzēts arī noteikt, ka līdz ar mantojuma lietas izbeigšanu apstājas arī kredīta līgumsods un aizdevuma procentu pieaugums, jo valsts nav uzskatāma par mirušās personas mantinieku un saistību pārņēmēju pilnā apmērā.

2011.gada pirmajos desmit mēnešos Valsts ieņēmumu dienests saņēmis vairāk nekā 70 notariālus aktus vai tiesas nolēmumus, ar kuriem kādas fiziskas personas pēc nāves atstātā manta tiek atzīta par bezmantinieku mantu.

Grozījumi Civillikumā, Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā ir daļa no likumprojektu paketes, kas iesniegta Saeimā, lai risinātu aktuālās problēmas bezsaimnieku mantas atsavināšanas jomā. 

Saeimas Preses dienests