Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 21.decembrī, konceptuāli atbalstīja izskatīšanai Saeimā Fiskālās disciplīnas likumprojektu, kas paredz fiskālās politikas nodrošināšanu ilgtermiņā, ierobežojot valsts parāda pieaugumu. Komisija arī apsprieda saistītos grozījumus Satversmē, kas fiskālās disciplīnas principus nostiprinātu konstitūcijā.
„Šodien deputāti atbalstīja jaunā tiesiskā regulējuma tālāko virzību, lai veidotu atbildīgu fiskālo politiku. Komisijā izskanēja dažādi viedokļi, tāpēc aicināsim Saeimu noteikt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai visas iesaistītās puses varētu sagatavot un iesniegt savus priekšlikumus otrajam lasījumam,” uzsvēra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.
Ar jauno tiesisko regulējumu plānots īstenot pretciklisku fiskālo politiku, ekonomikas cikla augšupejas fāzē īstenojot ierobežojošu, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējošu fiskālo politiku.
Komisijas sēdē deputāts Igors Pimenovs (SC) pauda, ka „pareizi tas nav, ka saimniekojam pāri saviem līdzekļiem, bet vai tādēļ mēs vairs nedrīkstēsim ņemt kredītus, ko ieguldīt attīstībā? Šis likumprojekts ir kaitīgs un nav pieņemams, jo mūsu ekonomiku un mūsu valsti tas padarīs vēl vājāku, kaut arī mums būs labi sabalansēts budžets”.
„Kā taupību sasaistīt ar attīstību, ja valsts pat nevarēs vairs aizņemties naudu?” likumprojekta autoriem vaicāja deputāts Aleksandrs Sakovskis (SC). Tāpat arī komisijas sekretārs Imants Parādnieks pauda, ka „diez vai uzkrājumu veidošana veicinās valsts attīstību un par šo regulējumu vēl jākonsultējas ar speciālistiem”.
Savukārt komisijas priekšsēdētaja biedrs Jānis Ozoliņš uzsvēra, ka patlaban nav skaidrs, kas noteikts konkrētā cikliskā gada sākumu. Viņš arī atzīmēja, ka tā iespējams varētu būt Fiskālā padome, ko rosina veidot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Līdz šim Latvijā īstenota procikliska fiskālā politika, un pašreizējā finanšu un ekonomiskā krīze un tās ietekmes analīze liecina, ka, īstenojot prociklisku fiskālo politiku straujas ekonomiskās izaugsmes gados, tiek veicināta ekonomikas pārkaršana, padarot situāciju grūti kontrolējamu ekonomiskās lejupslīdes brīdī. Tādēļ turpmākā fiskālā politika būtu jābalsta uz pretcikliskuma principu, norāda jaunā likumprojekta autori Finanšu ministrijā.
Fiskālās disciplīnas likumprojektā noteikti svarīgākie pamatprincipi un fiskālie nosacījumi atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai. Kā galvenais instruments paredzēts vidēja termiņa budžeta ietvara likums, ko sagatavo katru gadu turpmāko trīs gadu periodam. Maksimāli pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms pirmajam un otrajam vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda gadam būs pārmantots no iepriekšējā ietvara likuma perioda otrā un trešā gada.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kā līdzatbildīgā komisija šodien pauda atbalstu arī izmaiņām Satversmē, kas paredz fiskālās disciplīnas principiem piešķirt hierarhiski augstāku vietu tiesību sistēmā.
Par Fiskālās disciplīnas likumprojektu trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.
Saeimas Preses dienests