Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti trešdien, 7.decembrī, sprieda pa veidiem, kā veicināt sabiedrības saliedētību, īstenojot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes.

„To var saukt par sabiedrības saliedētību, integrāciju vai jebkā citādāk, bet mums visiem jāapzinās šo jautājumu svarīgums. Komisija vēlas būt nozīmīgs elements, jaunā un konstruktīvā veidā iniciējot dialogu starp dažādām sabiedrības kopienām par lietām, kas mūs vieno un var mūs padarīt stiprākus,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Valdības apstiprinātās pamatnostādnes deputātiem šodien prezentēja Ministru prezidenta ārštata padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte. Viņa raksturoja, ka integrācijas virsmērķis ir veidot saliedētu Latvijas tautu, kuru vieno latviešu valoda, kultūra, nacionālā identitāte, eiropeiskās vērtības un unikāla kultūras telpa. Dažādas indivīdu identitātes nav savstarpēji izslēdzošas, un svarīgi saglabāt arī mazākumtautību kultūras vērtības, atzina S.Ēlerte.

Integrācijas pasākumi vērsti trīs virzienos - stiprināt pilsonisko sabiedrību, nacionālo identitāti un veidot kopīgu sociālo atmiņu.

Pamatnostādņu rīcības plānā liels uzsvars likts uz metodiskajiem materiāliem un pedagogu darba pilnveidošanu, taču līdztekus jāpievēršas arī kopīgai pieredzei, izdzīvojot valstij nozīmīgus emocionālos brīžus, pauda komisijas deputāts Valdis Liepiņš (ZRP). Viņš atcerējās īpašo gaisotni, kas Toronto latviešu kopienā valdīja, sekojot līdzi 1990.gada 4.maija balsojumam. Kā piemēru deputāts minēja arī Vispārējos dziesmu un deju svētkus, un to, ka tiem jānodrošina iespēja sekot līdzi internetā, tai skaitā subtitrējot dziesmu vārdus, lai latvieši visā pasaulē varētu dziedāt līdzi svētku kopkorim.

Pārrunājot nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kas veicinātu integrācijas mērķa sasniegšanu, I.Latkovskis akcentēja komisijas gatavību iesaistīties likumprojektu sagatavošanas darbā. Viens no būtiskiem aspektiem, lai saglabātu latviešu saikni ar dzimteni, ir atjaunot dubultpilsonības iespēju. Šis jautājums patlaban ir parlamenta darba kārtībā, spriežot par grozījumiem Pilsonības likumā.

Saeimas redzeslokā nonāks arī grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuru mērķis būs veidot vienotu – stiprāku un kvalitatīvāku - sabiedrisko mediju. Komisija noskaidroja, ka Iekšlietu ministrijas paspārnē top Repatriācijas likums.

Saeimas Preses dienests