Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 29.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Civillikumā, kas paredz ieviest jaunu regulējumu attiecībā uz personu rīcības spēju.
Ar grozījumiem Civillikumā paredzēts pilnīgās rīcībspējas institūtu aizstāt ar ierobežotas rīcībspējas institūtu. Tādējādi personas ar garīga rakstura traucējumiem rīcībspēja tiktu ierobežota tikai tādā apjomā, kādā šī persona nespēj apzināties un vadīt savu rīcību. Paredzēts, ka, nosakot rīcības spējas ierobežojumu, tiesai būs jāvērtē, kādā apjomā aizgādnim jāpieņem lēmumi kopā ar aizgādībā esošo personu.
Likuma grozījumi nepieciešami, jo spēkā esošais regulējums lielā mērā neatbilst starptautiskajām konvencijām un arī Satversmes tiesa atzinusi, ka vairākas Civillikuma normas ir pretrunā valsts pamatlikumam, norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Patlaban, ja personai trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju, Civillikums paredz vienīgi iespēju pilnībā atņemt rīcībspēju. Tas ierobežo personas rīcībspēju visās dzīves jomās, un, pieņemot lēmumu par rīcībspējas atņemšanu, netiek individuāli izvērtēts konkrētās personas spēju apjoms.
Grozījumi paredz iespēju tiesai pārskatīt rīcībspējas ierobežojumu, ja persona būs apguvusi jaunas un attīstījusi esošās iemaņas, tādējādi uzlabojot savu spēju pieņemt patstāvīgus lēmumus neatkarīgi no veselības stāvokļa izmaiņām. Tiesa rīcībspējas ierobežojumu varēs atcelt, ja tā personu pēc pilnīgas izveseļošanās atzīs par rīcības spējīgu. Spēkā esošais regulējums neparedz daļēju rīcībspējas atjaunošanu un neuzliek pienākumu tiesai regulāri pārskatīt lēmumu par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu.
Ar izmaiņām tiek atcelti vairāki ierobežojumi, tostarp ierobežojums personām ar garīga rakstura traucējumiem slēgt laulības. Paredzēts, ka, izbeidzoties aizbildnības attiecībām, aizbildnis varēs slēgt laulības ar aizbilstamo. Likumprojekts arī nosaka, ka par neesošu varēs atzīt laulību, ja viens no laulātajiem nav varējis saprast savu darbību, nevis, ja personai ir noteikts rīcības spējas ierobežojums.
Likumprojekts arī precizē vairāku Civillikuma normu redakcijas, tostarp nosakot, ka persona ir rīcībspējīga, kamēr tiesa nav atzinusi pretējo. Līdz ar to darījums, ko persona garīga rakstura traucējumu stāvoklī ir noslēgusi vēl pirms tās atzīšanas par rīcībnespējīgu, ir apstrīdams, nevis uzskatāms par spēkā neesošu, kā tas ir patlaban.
Ieceļot personai aizgādni, vairs nebūs obligāta prasība, ka tam jābūt laulātajam vai kādam no tuvākajiem radiniekiem. Paredzēts, ka šādos gadījumos būs jāņem vērā paša aizbilstamā viedoklis, jo svarīgi, ka aizbilstamais uzticas personai, kas kopā ar viņu rīkosies un pieņems lēmumus. Aizgādnim, rīkojoties aizbilstamās personas vietā, būs jānoskaidro šīs personas viedoklis un griba un jārīkojas šīs personas interesēs, kā arī jāinformē persona par darbībām, ko plāno veikt. Aizbilstamās personas gribu varēs neņemt vērā, ja tā apdraudēs personas veselību, dzīvību vai mantisko stāvokli.
Ar grozījumiem Civillikumā paredzēts noteikt personas ar ierobežotu rīcībspēju tiesības, precizēt likuma terminoloģiju, kā arī vairākas definīcijas, tādējādi novēršot Civillikuma neatbilstību Satversmei un ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām.
Juridiskā komisija šodien atbalstīja arī ar izmaiņām Civillikumā saistītus grozījumus Bāriņtiesu likumā un Civilprocesa likumā. Par likumprojektiem trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija piedāvā noteikt šī gada 22.decembri.
Saeimas Preses dienests