Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentārieši aicina veidot taisnīgu Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politiku un nenoteikt kohēzijas finansējumu griestus, kas samazinātu iespējas izlīdzināt reģionālās attīstības un apdraudētu sekmīgi uzsākot investīciju programmu izpildi, teikts Baltijas Asamblejas (BA) rezolūcijā, kas piektdien, 25.novembrī, pieņemta Tallinā BA 30.sesijas ietvaros.
„Visu trīs valstu parlamentārieši ir vienoti, ka Eiropas Komisijas tiešmaksājumu piedāvājums ir neadekvāts un neesam noskaņoti ar to samierināties. No 2014.gada maksājumu sadale jākoriģē, novēršot ievērojamās atšķirības starp lielākajiem un mazākajiem tiešmaksājumiem,” uzsver BA Latvijas delegācijas vadītājs Raimonds Vējonis.
Rezolūcijā atgādināts, ka kopš 2004.gada Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zemnieki saņem Eiropas Savienībā vismazākos tiešos maksājumus. Tādēļ Baltijas Asambleja aicina ES dalībvalstis, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju izstrādāt tādu kopējās lauksimniecības politikas tiešo maksājumu sistēmu, kas nodrošinātu visu Eiropas Savienības zemnieku godīgu un samērīgu konkurenci.
Tāpat BA aicina nodrošināt atbilstošu finansējumu ne tikai tiešajiem maksājumiem, bet arī lauku attīstības politikai, lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības un lauku reģionu attīstību Eiropas Savienībā.
Attiecībā uz ES kohēzijas politiku Baltijas parlamentārieši izsaka nožēlu par Eiropas Komisijas pausto priekšlikumu noteikt nepārsniedzamas kohēzijas piešķīrumu likmes 2,5 procentu apmērā no nacionālā kopienākuma, kas ievērojami samazinātu esošās un iespējamās valsts un privātās investīcijas konverģences valstīs.
BA aicina turpmāk sniegt atbilstošu finansējumu konverģences valstu attīstības programmām un infrastruktūrai, lai netiktu apdraudēta sekmīgi uzsākto un efektīvi īstenojamo investīciju programmu izpilde.
„Viens no Eiropas Savienības darbības mērķiem ir mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņu atšķirības. Šo principu mēs neļausim Briselei aizmirst,” pauž R.Vējonis, atgādinot, ka Latvija kohēzijas finansējuma apguvē ir viena no sekmīgākajām valstīm.
Tāpat BA rezolūcijā pausts aicinājums veicināt Baltijas valstu ekonomisko sadarbību, pievēršot pastiprinātu uzmanību inovāciju jomai un kopīgai valstu nodokļu politikai, kā arī sadarbībai ES ietvaros. Attiecībā uz ilgtspējīga enerģijas tirgus izveidi BA aicina strādāt pie projektiem, kas dažādo energoresursu piegādes avotus un veidus, kā arī izstrādāt kopīgu ilgtermiņa enerģētikas stratēģiju.
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sadarbības organizācija, kas dibināta ar mērķi koordinēt Baltijas valstu sadarbību parlamentārā līmenī, diskutēt par jautājumiem un projektiem, kas kopīgi visām trim reģiona valstīm. Baltijas Asambleja pauž kopīgu nostāju par politiskiem, ekonomiskiem, sociāliem un kultūras jautājumiem Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī. Baltijas Asambleju veido nacionālās delegācijas - 12 līdz 20 deputāti no katra Baltijas valstu parlamenta.
Saeimas Preses dienests