Latvija ir ieinteresēta arī turpmāk sadarboties ar NATO Baltijas gaisa telpas kontrolē, tādēļ nepieciešams lūgt NATO to turpināt arī pēc 2014.gada, kad beigsies līdzšinējā vienošanās. Par to Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti vienojās trešdien, 22.novembrī, tiekoties ar aizsardzības ministru Arti Pabriku.
„NATO partnervalstu sniegtais ieguldījums Latvijas gaisa telpas kontrolē ir nenovērtējams. Diemžēl mūsu valsts finansiālās iespējas tuvākajā laikā neļaus pašai uzturēt tik finansiāli ietilpīgus gaisa spēkus, lai nodrošinātu gaisa telpas pārraudzību. Tādēļ arī parlamentārā līmenī, tiekoties ar NATO valstu vēstniekiem un parlamentāriešiem, runāsim par iespēju NATO pagarināt gaisa telpas kontroli arī turpmāk,” norāda komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Tādēļ jau 13.decembrī komisijas deputāti tiksies ar ASV vēstnieci Džūditu Gārberi.
Kā šodienas sēdē deputātus informēja aizsardzības ministrs, patlaban Latvija uzsākusi sarunas par gaisa telpas kontroles pagarināšanu vēl par četriem gadiem līdz 2018.gadam. Tomēr Latvijas interesēs būtu šo sadarbību turpināt arī vēl ilgāk, jo pārskatāmā nākotnē mūsu rīcībā nebūs tik lielu finansiālo līdzekļu, lai pilnībā to pārņemtu pašiem, atzīmēja A.Pabriks.
„Ja mēs vēlētos visu darīt bez NATO ar to pašu rezultātu, kas mums patlaban pieejams ar četrām lidmašīnām Šauļos, tad mums šim mērķim vajadzētu atvēlēt apmēram pusotru miljardu eiro. Tā būtu nelietderīga Baltijas valstu līdzekļu šķērdēšana,” teica ministrs, norādot, ka viss Latvijas aizsardzības budžets ir aptuveni 200 miljonu eiro liels.
Vienlaikus ministrs akcentēja, ka Latvijai jādomā, kā pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu, lai tas 2020.gadā sasniegtu NATO prasītos divus procentus no valsts iekšzemes kopprodukta. Latvija nevar tikai paļauties uz NATO sniegtajām kolektīvās drošības garantijām un prasīt no alianses dažādas finansiālas pretimnākšanas, pati neizrādot vēlmi ieguldīt aizsardzības budžeta palielināšanā, pauda A.Pabriks. Protams, aizsardzības budžeta pieaugumam jābūt cieši saistītam ar valsts ekonomiskās izaugsmes tempu, kā arī ar spēju efektīvi izmantot šos līdzekļus un par tiem atskaitīties, piebilda ministrs.
Saeimas Preses dienests