Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 27.oktobrī, pauda vienbalsīgu atbalstu likumprojektam, kas paredz atteikties no Saeimas kārtības rullī paredzētajiem aizklātajiem balsojumiem par amatpersonām. Komisija šādu lēmumu pieņēma, skatot 10.Saeimā nepabeigtos likumprojektus, kuru izskatīšanu var turpināt 11.Saeima.
„Sabiedrības pieprasījums pēc atklātas amatpersonu ievēlēšanas kārtības ir tikpat augsts kā iepriekš. Ņemot vērā pēdējos aizklātos balsojumus Saeimā un arī vakar pašā Juridiskajā komisijā, sabiedrības uzmanība šajā jautājumā ir saasināta. Tādēļ esmu gandarīta, ka šodien visu parlamentā pārstāvēto politisko spēku pārstāvji pauda atbalstu Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem, un ceru, ka mums izdosies šajā jautājumā raiti virzīties uz priekšu,” norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Viņa uzsvēra, ka aizklātai balsošanas procedūrai tiesību eksperti saskata gan plusus, gan mīnusus. Taču daudzās postkomunisma valstīs aizklāta procedūra tiek izmantota veidā, kas diskreditē parlamentāro demokrātiju, tādēļ Latvijas apstākļos praksē būtu jāizmēģina arī situācija, kad visas amatpersonas tiek ievēlētas atklāti. Arī deputāts Andrejs Judins (Vienotība) pauda, ka pašreizējos apstākļos „nevar saglabāt aizklātu balsojumu, jo ļaunuma no tā ir daudz, daudz vairāk nekā labuma.”
Savukārt komisijas sekretārs Valērijs Agešins sacīja, ka atbalstīs vēlētājiem doto solījumus atteikties no aizklātajiem balsojumiem Saeimā. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību un aicināja diskutēt par to, ka aizklāto balsojumu atcelšana var mazināt deputāta iespējas paust savu personīgo gribu un palielināt partijas spiedienu un kontroli pār deputātiem.
Likumprojekts paredz, ka atklāti jāievēl Saeimas Prezidija locekļi, tiesībsargs, valsts kontrolieris, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs un virkne citu likumos noteiktu amatpersonu. Saskaņā ar Satversmē nostiprināto regulējumu aizklāts balsojums pagaidām saglabātos par Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu, taču komisija vienojās līdz ar citiem Satversmes grozījumiem vērtēt nepieciešamību attiekties no aizklāta balsojumu arī šo amatpersonu vēlēšanās.
Deputāti nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā arī vairākus citus 10.Saeimas likumprojektus. Viens no tiem ir Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt sodu par atmežošanas noteikumu pārkāpšanu. Komisija nolēma turpināt darbu arī pie trīs likumprojektu paketes, kas, ievērojot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasības paredz pilnīgu attiekšanos no nāves soda arī kara laikā. Tāpat plānots izskatīšanai Saeimā virzīt izmaiņas Satversmes tiesas likumā, lai to saskaņotu ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Ja Saeima nolemj turpināt šāda likumprojekta izskatīšanu, tas tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā. 11.Saeima varēs lemt par 67 likumprojektiem, kuru izskatīšana iepriekšējā parlamenta sasaukumā nav pabeigta.
Saeimas Preses dienests