Saeima ceturtdien, 13.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotos grozījumus Meža likumā. Likuma grozījumi pilnveido meža apsaimniekošanu un mazina birokrātiju nozarē.
Saeima mainīja likuma mērķi, nosakot, ka tam jāveicina ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīga apsaimniekošana un izmantošana, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nodrošinot vienādas tiesības un pienākumus, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību. Tāpat Meža likuma mērķis ir reglamentēt valsts meža zemes pārvaldības un atsavināšanas nosacījumus.
Likums valdībai deleģē pienākumu līdz nākamā gada beigām noteikt kārtību meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas novērtēšanai un kārtību meža apsaimniekošanas plāna izstrādei. Turpmāk ne retāk kā reizi piecos gados vai pēc Ministru kabineta pieprasījuma Zemkopības ministrija sagatavos ziņojumu par meža politikas mērķu sasniegšanu.
Tāpat likums nosaka, ka meža nozares atbalstam, attīstības un zinātniskās izpētes projektu finansēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai un meža īpašnieku izglītošanai tiks veidots Meža attīstības fonds. Līdz 2012.gada 31.martam Ministru kabinets noteiks fonda pārvaldīšanas kārtību.
Lai iegūtu informāciju par meža resursu stāvokli, kā arī analizētu meža un vides faktoru mijiedarbību, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts „Silava” veiks nacionālo meža monitoringu.
Ar šiem grozījumiem būtiski mainās apliecinājumu saņemšanas kārtība. No likuma tiek izslēgta nodaļa par apliecinājumu izsniegšanu, taču arī turpmāk apliecinājums būs nepieciešams, lai uzsāktu koku ciršanu. Tas nebūs vajadzīgs, lai cirstu kokus, kuru diametrs nepārsniedz 12 centimetrus vai jaunaudzi līdz 20 gadu vecumam. Tāpat apliecinājumu nevajadzēs ārkārtas situācijās, kā arī ierīkojot un uzturot robežstigas. Savukārt, cērtot sausos un vēja gāztos kokus, meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par to reizi gadā būs jāpaziņo Valsts meža dienestam.
No 2015.gada meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam būs pienākums izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu, ja kopējā tā apsaimniekotā meža platība pārsniedz 10 tūkstošus hektāru.
Turpmāk par īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošu mežu inventarizācija būs jāatkārto vismaz reizi 20 gados. Līdz šim bija jāveic tikai pirmreizēja inventarizācija. Inventarizāciju varēs veikt akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificēta persona, kuras profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta, šī likuma norma stāsies spēkā 2014.gadā.
Ņemot vērā, ka nozares ietvaros pastāv interese par mežu zinātnisko izpēti, likums papildināts ar precīzāku regulējumu šajā jomā, atļaujot arī privātos zinātniskās izpētes mežus. Meža likumā arī mainīti nosacījumi, kādos gadījumos atļauta kailcirte un kā veicama sanitārā cirte. Tāpat likumā mainīts meža zemes un meža reproduktīvā materiāla definējums.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī ar grozījumiem Meža likumā saistītās izmainās Aizsargjoslu likumā, Sugu un biotopu aizsardzības likumā un Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā.
Saeimas Preses dienests