10.Saeimas sasaukumam bija raksturīgs aktīvs darbs ārlietu jomā – gan organizējot pirmās parlamentārās ārpolitikas debates, gan veidojot ciešus kontaktus ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentāriešiem, kā arī Eiropas Savienības (ES) līmenī lobējot mūsu valstij būtiskos kohēzijas politikas un lauksaimniecības tiešmaksājumu jautājumus, norāda Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
„10.Saeima ieies vēsturē ar nozīmīgas jaunas tradīcijas – ārlietu debašu – uzsākšanu. Debašu aktīvā norise un ārlietu nozares ekspertu atzinīgie vērtējumi apliecināja šāda parlamentāro diskusiju formāta nepieciešamību. Debates veicinās parlamenta lomu Latvijas ārpolitikas prioritāšu definēšanā,” pauž Saeimas priekšsēdētāja. Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada 27.janvārī, un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli turpmāk tiks rīkotas katru gadu.
„Vieni no maniem spilgtākajiem iespaidiem ārlietu jomā 10.Saeimā bija dalība pasaules sieviešu līderu konferencē Viļņā par sieviešu ieguldījumu demokrātijas veicināšanā, kurā piedalījās arī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone. Tāpat man bija liels gods uz Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas divdesmitgades svinībām 21.augustā Rīgā uzņemt Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētājus,” atzīmē Saeimas priekšsēdētāja.
S.Āboltiņa norāda, ka aktīvs darbs parlamentārās diplomātijas jomā 10.Saeimas sasaukuma laikā noritējis, deputātiem tiekoties ar ārvalstu parlamentāriešiem un citām augstām amatpersonām. Daudzo diplomātisko sarunu laikā pārrunāti Latvijai būtiski jautājumi, tostarp ārvalstu investīciju piesaiste un Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvība ārvalstīs.
„Šajā laikā Saeimā oficiālās vizītēs ieradās trīs valstu parlamentu priekšsēdētāji, no kuriem īpaši vēlos izcelt Dienvidkorejas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja Parka Hitē vizīti. Tā bija pirmā tik augsta līmeņa Dienvidkorejas parlamentāriešu vizīte Latvijā, un viens no tās mērķiem bija tieši abu valstu ekonomiskās sadarbības veicināšana,” pauž S.Āboltiņa. Tāpat 10.Saeimas pilnvaru laikā Latvijas parlamentā viesojās Turcijas Republikas Lielās Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Mehmets Ali Šahins un Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas priekšsēdētāja Miroslava Nemcova.
S.Āboltiņa uzsver, ka, tiekoties ar ārvalstu vēstniekiem un parlamentu priekšsēdētājiem, tostarp, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Ježiju Buzeku, Vācijas Bundestāga prezidentu Norbertu Lammertu un Zviedrijas parlamenta priekšsēdētāju Pēru Vesterbergu, uzsvērtas Latvijas īpašās intereses ES daudzgadu budžeta veidošanā - kohēzijas un lauksaimniecības tiešmaksājumu finansējums.
10.Saeima sniedza būtisku ieguldījumu Latvijas nostājas formulēšanā, 14.jūlijā pieņemot paziņojumus par ES kohēzijas politiku un lauksaimniecības politiku. Tajos Saeima aicināja ES veidot taisnīgu kopējo lauksaimniecības politiku, kurā visu dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu līdzvērtīgus tiešos platībmaksājumus, kā arī saglabāt līdzšinējo ES kohēzijas finansējuma līmeni, lai netiktu apdraudēta sekmīgi iesākto investīciju programmu izpilde.
Latvijas nostāja šajos jautājumos skaidrota arī nepastarpināti, Saeimā tiekoties ar Eiropas Komisijas amatpersonām, tostarp, priekšsēdētāja vietnieku Marošu Šefčoviču un budžeta komisāru Janušu Levandovski, norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis. Tāpat Latvijas intereses aktīvi lobētas regulārajās ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmēs.
„Būtiski, lai par šiem jautājumiem Latvijas pārstāvji – ministri, diplomāti, Eiropas Parlamenta deputāti un Saeimas deputāti - visos ES politikas līmeņos uzturētu vienotu vēstījumu. Jo tikai saskaņojot šādu lobēšanas darbu visos ES politikas līmeņos, mums būs labas izredzes panākt labvēlīgu iznākumu,” pauž I.Lieģis, uzsverot arī nepieciešamību meklēt sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.
Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš, runājot par nozīmīgākajām ārvalstu parlamentāriešu vizītēm Latvijas parlamentā, akcentē ASV senatoru vizīti, kā arī vairāku Ķīnas Republikas parlamentu delegāciju viesošanos.
„Latvijas parlamentā viesojās gan Ķīnas Nacionālā kongresa priekšsēdētāja vietnieks Haņs Cjide, gan Ārlietu komisijas deputāti un komisijas priekšsēdētājs, bijušais Ķīnas ārlietu ministrs Li Džaosjins. Tik augsta līmeņa Ķīnas delegāciju viesošanās Latvijā un Saeimā vērtējama ļoti pozitīvi, turklāt, jāņem vērā, ka no Baltijas valstīm viņi apmeklēja tikai Latviju. Tas apliecina Ķīnas īpašo interesi par sadarbību ar Latviju,” atzīmē O.Kalniņš.
Saeimas Preses dienests