Saeimas komisija vērtē Izglītības kvalitātes valsts dienesta darbu

(21.09.2011.)

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 21.septembrī, iepazinās ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta darba aktualitātēm un sprieda par iespējām celt izglītības procesa kvalitāti.

„Izglītības kvalitātes valsts dienests ir svarīga izglītības sistēmas sastāvdaļa, un tā darbā vērojams progress, taču jāuzlabo institūcijas darbs uzraudzības jomā. Tāpat jāpilnveido skolu akreditācijas process, lai, to veicot, tiktu ņemti vērā mācību rezultāti,” akcentēja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Viņa aicināja Izglītības kvalitātes valsts dienestu cieši sadarboties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un izrādīt lielāku iniciatīvu, piedāvājot arī savus priekšlikumus par to, kas būtu jāmaina normatīvajos aktos.

Dienesta vadītājs Aivars Stankevičs skaidroja, ka iestāde darbojas līdzīgi kā vienas pieturas aģentūra, jo vienuviet var nokārtot ar izglītības iestāžu akreditāciju, licenzēšanu, reģistrēšanu un privāto pedagogu sertificēšanu saistītos jautājumus.

Patlaban ir mainījusies metodika izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijai, un tagad līdzvērtīgi principi tiek piemēroti gan vispārējās, gan profesionālās izglītības iestādēm. Jaunā kārtība arī ir piemērotāka, lai konstatētu reālo situāciju skolās, raksturoja A.Stankevičs.

Izglītības iestādēm, kas uzrādījušas labus mācību rezultātus un kurās nav konstatēti pārkāpumi vai nepilnības ir novērstas, ir iespēja veikt akreditāciju bez ekspertu komisijas klātbūtnes. Tas ieekonomē gan finanšu līdzekļus, gan mazina birokrātiju. Deputāte Dita Role (ZZS) atzina, ka skolas pozitīvi novērtē šādu iespēju un uztver to kā uzticības kredītu no valsts puses.

Deputāti norādīja, ka akreditācijas rezultātam jābūt vērstam uz izglītības kvalitātes celšanu. Tāpat komisijas sēdē tika uzsvēra, ka, akreditējot izglītības iestādes, būtu jāņem vērā mācību sasniegumi.

Patlaban dienesta paspārnē top vienots pedagogu reģistrs, un tajā jau tagad pieejami dati par pedagogu skaitu un kvalifikāciju. Deputāti arī noskaidroja, ka dienesta speciālisti piedalās augstskolu piedāvāto studiju programmu izvērtēšanā. Šis izvērtējums būs materiāls, kuru analizējot varētu lemt arī par atteikšanos no programmām ar neatbilstošu kvalitāti vai dublējošu saturu.

Kritiku no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības puses izpelnījās dienesta inspektoru prakse pārbaudīt, vai mācību priekšmeta tematiskais plāns atbilst ierakstiem klases žurnālā. Arodbiedrības pārstāvji uzsvēra, ka šāda rīcība ierobežo pedagogu radošu darbību un skaidroja, ka arī Izglītības un zinātnes ministrija iepriekš norādījusi, ka tematiskie plāni nav jāpakļauj pārbaudēm.

 


Saeimas Preses dienests

Trešdien, 24.jūlijā