Lai palīdzētu robežsargiem cīņā ar kontrabandu, turpmāk par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu iecerēts noteikt kriminālatbildību un kā sodu jau pirmajā šķērsošanas reizē piemērot reālu brīvības atņemšanu. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas otrdien, 13.septembrī, sagatavotie grozījumi Krimināllikumā.
Komisijas sagatavotie grozījumi paredz noteikti, ka par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām. Patlaban par robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturētās personas var sodīt administratīvi un kriminālatbildība iestājas tikai pēc šāda nodarījuma veikšanas atkārtoti.
Tomēr kā sēdē uzsvēra Valsts robežsardzes pārstāvji, to plaši izmanto kontrabandisti, pāri tā dēvētajai zaļajai robežai nesot akcizētās preces nelielā apmērā. Šādos gadījumos aizturētos kontrabandistus iespējams sodīt tikai administratīvi, kas būtiski apgrūtina cīņu pret kontrabandu, atzina robežsargi.
„Komisijas virzītie grozījumi Krimināllikumā palīdzēs robežsargiem efektīvāk cīnīties ar kontrabandu uz Latvijas austrumu robežas un kalpos arī kā labs prevencijas līdzeklis,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. „Šodienas sēdē arī uzklausījām Tieslietu ministrijas argumentus, ka administratīvā soda aizstāšana ar kriminālatbildību un iespējamu brīvības atņemšanu ir pārāk radikāls solis. Deputāti aktīvi diskutēja par šī soļa samērīgumu, tomēr vairums atzina, ka robežas nelikumīgas šķērsošanas kriminalizēšana ir nepieciešams solis, lai sekmētu cīņu ar kontrabandu,” norāda komisijas priekšsēdētājs.
Robežsardzes pārstāvji sēdē uzsvēra, ka kriminālatbildība par robežas nelikumīgu šķērsošanu būs paredzēta tikai gadījumos, kad tas noticis tīši. Līdz ar to, piemēram, neuzmanīgi sēņotāji un ogotāji, kuri nejauši būs pārgājuši robežu, izvērtējot notikušā apstākļus, pie kriminālatbildības netiks saukti.
Tāpat komisija sagatavojusi grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Grozījumi paredz iespēju Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekus ar speciālām dienesta pakāpēm prēmēt par noziedzīga nodarījuma novēršanu vai atklāšanu, nevis kā līdz šim – par nozieguma novēršanu vai atklāšanu. Robežsardzes atklātais nelikumīgi ievesto akcizēto preču apjoms nereti nesasniedz tādus apjomus, lai to varētu kvalificēt kā noziegumu, tādēļ robežsargus prēmēt nav iespējams.
Par grozījumiem Krimināllikumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.
Saeimas Preses dienests