Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien, 10.augustā, trešajā lasījumā skatot grozījumus Darba likumā, ņemot vērā uzņēmēju iebildumus, nolēma pilnveidot otrajā lasījumā atbalstīto likumprojekta redakciju. Tā paredz, ka darba devējam aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.
„Darba devējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas šodien deputātiem apliecināja, ka saprot un atbalsta likumprojektā noteiktos mērķus, taču izteica bažas, ka veids, kā to plānots sasniegt, radīs uzņēmējiem jaunu administratīvo slogu. Ņemot vērā uzņēmēju bažas, komisija aicināja viņus kopā ar deputātiem un atbildīgo ministriju strādāt pie tādas likuma normas, kas būtu pieņemama visām iesaistītajām pusēm,” norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, vienlaikus uzsverot, ka ir būtiski saglabāt likumprojekta sākotnējo domu, kas paredz mazināt latviešu valodas lingvistisko diskrimināciju.
Darba grupas vadība uzticēta par likumprojekta atbildīgajai referentei deputātei Inesei Laizānei (VL-TB/LNNK), informē A.Barča.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas pārstāvis Anrī Leimanis, deputātiem norādīja, ka šāda likuma norma informāciju un tehnoloģiju jomā pasliktinātu biznesa vidi un Latvijas uzņēmumi zaudētu konkurences cīņā ar citu valstu firmām. Norma radītu arī papildu administratīvo slogu gan uzņēmējiem pastiprināti vērtējot publicējamo darba sludinājumu saturu, gan potenciāli iesaistoties strīdos un tiesvedībās par to, vai konkrētajā gadījumā dara devējs bija tiesīgs prasīt konkrētas svešvalodas prasmi.
Bažas par likumprojekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pauda arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas pārstāvji.
Vairāki deputāti komisijas sēdē uzsvēra, ka likumprojekts neplāno aizliegt prasīt svešvalodas zināšanas, bet gan plāno panākt, lai valodas prasības nav pārspīlētas un netiek prasītas gadījumos, kad tās nav nepieciešamas darbam. Dažkārt krievu valodas prasme tiek prasīta nevis tādēļ, ka tā nepieciešama darbam, bet gan tādēļ, ka kāds priekšnieks neprot latviešu valodu, sacīja deputāte Liene Liepiņa (Vienotība).
Likumprojekta autori norāda, ka darbaspēka tirgus Latvijas lielākajās pilsētās noteicoši pieprasa ne tikai latviešu, bet arī krievu valodas zināšanas. Līdz ar to absolūtais vairākums krieviski nerunājošo Latvijas iedzīvotāju praktiski nevar strādāt ļoti daudzos privātuzņēmumos, kā arī daudzās valsts iestādēs, ja attiecīgajā reģionā krieviski runājošo klientu skaits ir kritiski liels.
Lai risinātu šo problēmu un pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, likumprojekts paredz aizliegt noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei un to turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.
Saeimas Preses dienests