Saeimas Eiropas lietu komisija ceturtdien, 28.jūlijā, apstiprināja nacionālo pozīciju, papildus uzsverot nepieciešamību nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā par 20 procentiem palielināt mūsu valstij pieejamo kohēzijas politikas finansējumu. Šādu ieteikumu valdības apstiprinātās pozīcijas papildināšanai deputāti atbalstīja, izskatot Latvijas sākotnējo pozīciju par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam neformālajai Eiropas lietu ministru un valsts sekretāru sanāksmei, kas Sopotā (Polijā) notiks 28. un 29.jūlijā.
„Nacionālajā pozīcijā tika piedāvāts prasīt mūsu valstij saglabāt kohēzijas politikas finansējumu līdzšinējā apjomā, taču Saeimas komisijas vairākums pauda atbalstu šī mērķa paaugstināšanai. Šim principam būtu jāatspoguļojas arī nākamajās valdības sagatavotajās pozīcijās,” norādīja komisijas priekšsēdētāja biedrs Staņislavs Šķesters. Viņš skaidroja, ka, aizstāvot Latvijas intereses, tas dos arī plašākas manevru iespējas. „Sarunās liels uzsvars jāliek arī uz tiešmaksājumu izlīdzināšana, tāpat jāakcentē finansējuma sadaļa lauku attīstībai,” pauda S.Šķesters.
Arī komisijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aicināja Latvijas pusi sarunās aktīvi aizstāvēt valsts intereses, lai lauku attīstībai un zivsaimniecības jomai pieejamais finansējums būtu vismaz līdzšinējā apmērā.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks ES budžeta jautājumos Marģers Krams informēja, ka Eiropas Komisijas sagatavotais ES budžeta piedāvājums 2014.-2020.gadam atbilst stratēģijai „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” un ES budžeta apmērs patlaban plānots 1,05 procentu apmērā no ES kopējā nacionālā ienākuma. Salīdzinot ar esošo ietvaru, tas kopsummā būtu pieaugums, taču, ņemot vērā ekonomisko situāciju, gaidāms dalībvalstu spiediens ES budžetu samazināt, pauda M.Krams.
Speciālo uzdevumu vēstnieks skaidroja, ka līdztekus kohēzijas politikas finansējumam galvenā Latvijas interese ir arī lauksaimniecības tiešmaksājumu godīgāka un taisnīgāka sadale starp dalībvalstīm. Latvija uzsver tūlītēju tiešmaksājumu izlīdzināšanu bez pārejas perioda noteikšanas. Tāpat Latvija atbalsta minimālā un maksimālā līmeņa noteikšanu, lai maksājumi samazinātos valstīm, kam tie krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju, raksturoja M.Krams.
Eiropas Komisija ar savu priekšlikumu ES daudzgadu budžetam nāca klajā 2011.gada 29.jūnijā. Pirmās Eiropas Savienības dalībvalstu diskusijas par budžetu priekšlikumu notiek šī gada jūlija beigās, kas ļaus apmainīties ar sākotnējām pozīcijām, un sagatavošanās darbs turpināsies līdz gada beigām. Sarunas pēc būtības notiks visu 2012.gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012.gada beigās vai 2013.gada sākumā.
Saeimas Preses dienests