Galerija

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešdien, 13.jūlijā, Saeimas deputāti apaļā galda diskusijā ar atbildīgo iestāžu pārstāvjiem, Latvijas un Lielbritānijas enerģētikas ekspertiem sprieda par atjaunojamo energoresursu politikas formulēšanu un zaļās ekonomikas pienesumu tautsaimniecības izaugsmē.

„Latvijai šobrīd skaidri jāformulē sava atjaunojamās enerģijas politika, jo, pēc dziļās ekonomiskās krīzes ieejot jaunā izaugsmes ciklā, esam izvēļu priekšā par to, kā nodrošināt ekonomisko attīstību,” norādīja diskusijas vadītājs, komisijas priekšsēdētāja biedrs Arvils Ašeradens. „Klimata pārmaiņu politika un tai pakārtotie mērķi nav tikai pienākums. Tās ir jaunas iespējas, jo atjaunojamo energoresursu tirgus strauji aug, dodot iespēju attīstīt jaunas uzņēmējdarbības idejas un rast jaunus ekonomiskās attīstības veidus.”

Lielbritānijas pārstāvji dalījās pieredzē, izstrādājot likumdošanu zaļās enerģijas jomā, kas šobrīd ir viena no progresīvākajām un strukturētākajām pasaulē. Lielbritānijā atjaunojamo energoresursu politika tiek uzlūkota kā joma, kas var radīt darba vietas un stimulēt jaunu tehnoloģiju ražošanu. Lielbritānija izvirzījusi ambiciozus mērķus krasi samazināt ogļskābās gāzes emisijas, un šajā procesā pienesums būs jādod visiem tautsaimniecības sektoriem, informēja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas Eiropas zaļās izaugsmes nodaļas vadītājs Mets Džeksons (Matt Jackson).

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka pieaugošs pieprasījums pēc izejvielām ir veicinājis cenu pieaugumu pārtikai un biomasai, tāpēc, īstenojot atjaunojamās enerģijas politiku maksimāli, jādiversificē enerģijas avoti.

Arī Latvija apņēmusies būtiski kāpināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru gala patēriņā. Deputāts, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Madars Lasmanis pauda, ka vislielākās problēmas palielināt atjaunojamās enerģijas lietošanu sagādā transporta sektors.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba kārtībā ir Atjaunojamās enerģijas likumprojekts, taču tā vietā būtu jāizstrādā zaļās ekonomikas likums, kas šo jomu skatītu plašākā perspektīvā, sacīja deputāts Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK). Viņš uzskata, ka līdzšinējā politikā bijusi virkne trūkumu un jāveido zaļās ekonomikas sistēma, kas ietvertu gan resursu izpēti, gan enerģijas un iekārtu ražošanu.

Latvijai ir liels neizmantots potenciāls energoefektivitātes jomā, jo īpaši saistībā ar siltuma patēriņu, uzsvēra A.Ašeradens. Viņš atzina, ka energoefektivitātes paaugstināšanas un finansējuma pieejamības jomās, kā arī ekspertu līmenī būtu lietderīgi veidot ciešāku sadarbību ar Lielbritāniju.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga pauda viedokli, ka patlaban Latvija savus resursus neizmanto pietiekami, tāpēc politikas instrumentu uzlabošanai un ministrijas ierēdņu profesionālās kvalifikācijas celšanai jāizmanto ārvalstu pieredze.

Spriežot par instrumentiem politikas mērķu sasniegšanai, Saeimas deputāts Igors Pimenovs (SC) taujāja Lielbritānijas pieredzi. Ārvalstu viesi skaidroja, ka par atjaunojamās enerģijas politikas īstenošanu atbildīgas ir vairākas ministrijas un ja kāda no tām nespēj sasniegt tām izvirzītos mērķus, ir jāmaksā naudas sods.

Fotogrāfijas no apaļā galda diskusijas:https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157627184143036/with/5933259410/
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimu obligāta.

Saeimas Preses dienests