Saeima piektdien, 1.jūlijā, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz mainīt līdzšinējo sodu sistēmu autovadītājiem un viņu darba devējiem par darba un atpūtas laika režīma pārkāpumiem.

„Traģiskas avārijas bieži notiek nogurušu autovadītāju dēļ. Braukšana bez atpūtas ļauj ātrāk nokļūt pie mērķa un autopārvadātājiem gūt lielāku peļņu, taču tajā pat laikā tā var izrādīties liktenīga citiem satiksmes dalībniekiem. Viens no līdzekļiem, lai novērstu nelaimi uz ceļa, ir bargi, bet taisnīgi sodi par darba un atpūtas režīma pārkāpumiem. Man ir gandarījums, ka izdevies sodu sistēmu sistēmiski sakārtot un rast kompromisu ar nozares pārstāvjiem,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Salīdzinot ar līdzšinējo likuma redakciju, grozījumi paredz ieviest detalizētu sodu gradāciju atkarībā no pārkāpuma smaguma. Par atsevišķiem pārkāpumiem naudas sodi būs mazāki, bet ļaunprātīgu rīcību plānots sodīt bargāk nekā līdz šim.

Par būtiskiem pārkāpumiem sods paredzēts ne tikai transportlīdzekļa vadītājam, bet arī viņa darba devējam. Tā, piemēram, ja vadītājs nepārtraukti vadījis transportlīdzekli 30 līdz 90 minūtes ilgāk, nekā atļauts, vadītājam sods plānots robežās no 30 līdz 50 latiem, bet pārvadātājam – no 50 līdz 150 latiem.

Kā ļoti smagi pārkāpumi tiks vērtētas tādas darbības, kas var slēpt iespējamos pārkāpumus. Piemēram, sods no divsimt līdz četrsimt latiem transporta līdzekļa vadītājam, bet no piecsimt līdz tūkstoš latiem pārvadātājam paredzēts, ja transportlīdzeklis nav aprīkots ar reģistrācijas kontrolierīci, ātruma ierobežošanas ierīci vai arī, ja transportlīdzeklis aprīkots ar ierīci, kas falsificē datus vai izdrukās norādīto informāciju.

Likumprojekts paredz atbildību gan par darba un atpūtas laika noteikumu pārkāpšanu, gan transportlīdzekļu ātruma ierobežošanas ierīces lietošanas noteikumu un transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika reģistrēšanas noteikumu pārkāpšanu. 

Saeimas Preses dienests