Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, pirmajā lasījumā pieņēma jauno Būvniecības likumu, kas paredz vienkāršot un padarīt caurskatāmu visu būvniecības procesu no būvniecības ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācijā. Debatējot par jauno likumu, deputāti uzsvēra vairākas lietas, kas Ministru kabineta iesniegtajā projektā jāuzlabo.
Jaunais būvniecības nozares attīstību regulējošais likums izstrādāts ar mērķi maksimāli samazināt būvniecības procesam nepieciešamo laiku un resursus, kā arī nodrošināt investoru interešu aizsardzību, tādējādi pietuvojoties Pasaules Bankas pētījumā „Doing business” ietvertajam Dānijas būvniecības saskaņošanas procedūru skaitam un patērētajam laikam, ka būvniecība saskaņošana nepārsniedz 70 dienas, norāda likumprojekta autori.
Patlaban pirms būvdarbu uzsākšanas jāveic daudzas nelietderīgas formalitātes, kas būtiski paildzina pašu būvniecības procesu, norāda likumprojekta autori. Tāpēc jaunajā likumā paredzēts atteikties no nelietderīgu dokumentu gatavošanas un lēmumu pieņemšanas. Par pamatdokumentu būvniecības ierosināšanai noteikt būves metu, kas atspoguļos būves aprises, un būvvaldēm būs vieglāk izvērtēt iecerēto objektu atbilstību teritorijas plānojuma un apbūves noteikumiem. Arī sabiedrība varēs iesaistīties jau pašā būvniecības sākumstadijā, jo no būvatļaujas saņemšanai iesniedzamās dokumentācijas būs iespējams konstatēt, kāda būve plānota, kurā vietā tā atradīsies un kādi būs tās izmēri.
Likumprojektā noteiktas darbības, kuru veikšana ir atzīstama par būvniecību, ietverts regulējums būvniecības stadiju noteikšanai un būvniecībai nepieciešamo atļauju saņemšanai un saturam. Jaunajā likumā noteikta arī Būvniecības padomes izveides kārtība un uzdevumi. Tāpat likumprojektā ir ietverta norma, kas paredz iedalīt būves četrās grupās, nosakot prasības to būvniecībai.
Likumprojekts paredz arī no pašreizējās situācijas atšķirīgu pieeju būvspeciālistiem - projektētājiem, būvdarbu vadītājiem, būvuzraugiem un būvekspertiem, kuriem vairs nebūs nepieciešams saņemt arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu. Šiem speciālistiem pēc izglītības un zināmas pieredzes iegūšanas būs iespēja reģistrēties būvspeciālistu reģistrā, tādējādi piesakot sevi kā aktīvu būvniecības tirgus dalībnieku.
Skaidri nosakot valsts un pašvaldību institūciju kompetences un būvniecības dalībnieku tiesības un pienākumus, Būvniecības likumprojektā nostiprināta būvniecības dalībnieka individuālā atbildība, kas nevar tikt pārnesta uz valsts vai pašvaldības institūciju ar saskaņojuma saņemšanu. Būvspeciālistu atbildības stiprināšanai paredzēta arī obligātā būvspeciālistu profesionālās atbildības apdrošināšana, ko jau šobrīd praktizē vadošie jomas speciālisti.
Likumprojekts paredz arī citas novitātes, kas būtiski atvieglos būvniecības procesu, veicinās būvniecības tirgus attīstību un nacionālo likumdošanu harmonizēs ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam varēs iesniegt līdz 15.augustam, jo šādu termiņu atbildīgajai komisijai rosināja nozares pārstāvji.
Saeimas Preses dienests