Saeimas komisija atzinīgi vērtē skolu pārveidi par vietējiem izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centriem

(11.05.2011.)

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 11.maijā, atzinīgi vērtēja lauku skolu iesaistīšanos projektos, kas dod iespēju mācību iestādi pārveidot par iedzīvotājiem pieejamu daudzfunkcionālu izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru. Latvijā šādas iniciatīvas īstenotas 53 pašvaldībās.

„Šādu projektu īstenošana mazina bažas par mazo skolu slēgšanu, kas mūs visus ļoti satrauc un ko mēs komisijā apspriedām jau pirms pusotra gada. Jāatzīst, ka šo daudzfunkcionālo centru izveide nav risinājums pašai problēmai, bet tas tomēr ir veids, kas palīdz saglabāt skolu ēkas un vietējo kultūras dzīvi, kā arī skolu sociālo funkciju,” pauda Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

Tāpat komisijas priekšsēdētāja akcentēja nepieciešamību apkopot dažādu projektu īstenošanas labo praksi un rosināja šo darbu veikt Izglītības un zinātnes ministrijai. „Mums ir ļoti daudz projektu, īstenotu ieceru un neskaitāmu pētījumu, taču trūkst apkopojuma, lai veidotos stabila sistēma,” sacīja I.Druviete. 

Šodienas komisijas sēdē deputātus par iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” īstenošanu Jēkabpils novada Dunavas pamatskolā informēja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Edvīns Meņķis un domes pārstāve Gunta Dimitrijeva. Ar nodibinājuma ”Sorosa fonds – Latvija” atbalstu Dunavas pamatskola ieguvusi „otro elpu”, jo šeit līdztekus mācību darbam notiek aktīva kultūras un sabiedriskā dzīve. Skolas telpās izveidots labiekārtots sabiedrisko resursu centrs, kurā rīko dažādus pasākumus, izstādes, tikšanās, apmācību kursus un kurā ikvienam iedzīvotājam ir pieejama bibliotēka, datori ar interneta pieslēgumu, mūsdienīga sporta zāle, kā arī interešu izglītība.

Tāpat komisijas sēdē ar ieguvumiem Druvienas un Tirzas pamatskolās dalījās Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls. Šajās skolās pēc realizētajiem projektiem iedzīvotāju kultūras un sabiedriskā dzīve kļuvusi īpaši aktīva. A.Šķēls uzsvēra, ka pašreizējos apstākļos, kad starp mazajām lauku skolām demogrāfiskās situācijas ietekmē pastāv spēcīga konkurence, pastiprināti jādomā par to, cik ilgi varēs pastāvēt pustukša skolas ēka vai kultūras nams.

Apspriežot projekta „Pārmaiņu iespēja skolām” īstenošanas gaitu Latvijas skolās, komisijas deputāts Oskars Zīds (ZZS) aicināja domāt arī par to, kas sekos pēc projekta noslēguma, tostarp par finansējumu. Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) pauda, ka „tas ir ļoti pozitīvi, ka pagasti un novadi izmanto iespēju un krīzes apstākļos iesaistās šādos projektos, un ka tas mazinās depresīvo noskaņojumu un atsvešinātību laukos”.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nedēļas „Izglītība visiem” ietvaros, kas norisinājās no šī gada 28.aprīļa līdz 8.maijam, aicināja Latvijas mācību iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un nozares institūcijas pievērst uzmanību un analizēt tematus par skolu lomu pašvaldību ilgtspējīgā attīstībā. Sorosa fonda – Latvija īstenotā iniciatīva „Pārmaiņu iespēja skolā” bija viens no realizētajiem projektiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju izglītības, kultūras un sociālās vajadzības.
 


Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 4.jūlijā