Ziemeļāfrikā notiekošajiem politiskajiem procesiem nevajadzētu mazināt Eiropas Savienības (ES) attiecību veidošanu ar bijušās PSRS valstīm ES Austrumu partnerības politikas ietvaros. To Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš akcentēja, uzstājoties ES dalībvalstu parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāju konferencē, kas 6.maijā norisinājās Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā.

„Ziemeļāfrikā notiekošie politiskie procesi ir ļoti būtiski, jo nemieru veicinātā imigrācija ar laiku ietekmēs ikvienu Eiropas Savienības dalībvalsti, tostarp Latviju. Tomēr notiekošais Vidusjūras reģionā nedrīkst novērst Eiropas Savienības uzmanību no otra tikpat būtiska kaimiņu reģiona – bijušās Padomju Savienības valstīm,” konferencē uzsvēra O.Kalniņš.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs aicināja ES nemazināt politisko un finansiālo atbalstu Austrumu partnerībai, kuras ietvaros ES veido attiecības ar kādreizējās PSRS valstīm Ukrainu, Baltkrieviju, Moldovu, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu. „Atšķirībā no Ziemeļāfrikas arābu valstīm Austrumu partnerības valstis lielākā vai mazākā mērā ir piederīgas Eiropai, un vairākas no tām par savu mērķi arī uzstādījušas iestāšanos Eiropas Savienībā,” pauda O.Kalniņš. Viņš īpaši atzīmēja Moldovu, kuras proeiropeiskā valdība ir ļoti atvērta reformu procesam, vēloties tuvināt valsti iespējamai dalībai ES.

O.Kalniņš ar gandarījumu atzīmē, ka līdzīgu viedokli konferencē pauda arī Ārlietu komisiju priekšsēdētāji no Polijas, Lietuvas, Ungārijas, Rumānijas un citām ES dalībvalstīm. Turklāt Ungārijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs ES Austrumu partnerību atzīmēja kā vienu no savas valsts prioritātēm ES prezidentūrā. Arī Polijas parlamentārietis apliecināja, ka Austrumu partnerības aktualitāte tiks saglabāta Polijas ES prezidentūras laikā šī gada otrajā pusē.

Saeimas Preses dienests