Saeima ceturtdien, 3.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba aizsardzības likumā, ar kuriem veiktas izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu. 

Rīt, 3.oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Darba aizsardzības likumā, kas paredz izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu.

Administratīvi teritoriālā reforma ir uzsākusi savu gaitu, un tas ir liels izaicinājums visiem – gan atbildīgajai ministrijai un Saeimai, gan arī pašvaldībām, iedzīvotājiem un valstij kopumā, sacīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga, trešdien, 2.oktobrī, komisijas deputātiem tiekoties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci. 

Lai medicīnas nozarē nerastos darbaspēka vakuums un tiktu saglabāta jauno mediķu interese turpināt darbu nozarē, jādomā par atbalstu jaunajiem speciālistiem. Lai to panāktu, nepieciešams mazināt lielo konkurenci uz vietām rezidentūrā, kā arī nodrošināt pieredzējušu kolēģu palīdzību, jau nonākot darba vidē, otrdien, 1.oktobrī, uzklausot Valsts kontroles (VK) ziņojumu par cilvēkresursiem veselības aprūpē, pauda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti.

Sodot nepilngadīgos par izdarītajiem likumpārkāpumiem, galvenajam soda mērķim ir jābūt resocializācijai. To akcentēja Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 1.oktobrī, izbraukuma sēdē Valsts probācijas dienestā, kur tikās ar tā pārstāvjiem, lai pārrunātu šobrīd Saeimā pirmajā lasījumā atbalstīto nepilngadīgo kriminālatbildības reformu, kā arī iepazītos ar dienesta ikdienas darbu.

Strasbūrā Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) delegāciju vadītāji no piecām valstīm – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Gruzijas – šodien, 1.oktobrī, parakstīja kopīgu paziņojumu. Tajā valstu pārstāvji vērš uzmanību uz iedragātajām Eiropas Padomes vērtībām, EPPA dalībvalstu vairākumam izliekoties neredzam nepārtrauktos cilvēktiesību pārkāpumus, teritoriju okupācijas, Krievijas karadarbību pret tās kaimiņiem, kā arī neskaitāmos citus pārkāpumus, kurus Krievija turpina īstenot arī pēc tās balsstiesību atjaunošanas EPPA.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Latvijas delegācija kopīgi ar līdzīgi domājošo valstu (“Baltija+ grupa”) pārstāvjiem pirmdien, 30.septembrī, Strasbūrā tikās ar Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētāju Amēliju de Montšalēnu (Amélie de Montchalin).  Delegāti kopīgi atkārtoti pauda protestu pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu un norādīja, ka Krievijai stingri jāievēro Eiropas Padomes principi, standarti un tai saistošās rezolūcijas.

“Baltijas valstu un Polijas sadarbības formāts ir būtisks kopīgu interešu aizstāvībai,” pirmdien, 30.septembrī, sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda, viesojoties Kauņā. Lietuvas pilsētā notiekošās Baltijas valstu un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju tikšanās laikā apspriesti jautājumi par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta izstrādi.