Baltijas Asambleja aicina Ukrainai piešķirt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu

(10.03.2022.)

Baltijas Asambleja atbalsta oficiāla kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un nākotnē tās pilnīgu dalību Eiropas Savienībā, teikts ceturtdien, 10.martā, pieņemtajā Baltijas Asamblejas paziņojumā.

Ukraina ir neatņemama Eiropas daļa, un pēdējās nedēļās šī valsts, pretojoties Krievijas Federācijas īstenotajiem neprovocētajiem un ārkārtīgi vardarbīgajiem uzbrukumiem, ir pierādījusi savu piederību mūsu demokrātiskajai savienībai, kas veicina mieru un drošību mūsu reģionā, teikts paziņojumā.

Šodien Eiropas Savienības dalībvalstīm ir iespēja skaidri apliecināt atbalstu Ukrainai, piešķirot tai kandidātvalsts statusu un darot visu, kas ir to spēkos, lai nodrošinātu, ka Ukraina pēc iespējas ātrāk kļūst par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Šāds solis būs skaidra vēsts Ukrainas tautai, ka Eiropas sabiedrība atbalsta Ukrainu ne tikai vārdos, bet ir arī gatava veikt nopietnus pasākumus drošības un attīstības sekmēšanai Ukrainā, teikts paziņojumā.

Paziņojumā pausta Baltijas valstu gatavība palīdzēt Ukrainai kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, un visas pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis un iestādes aicinātas rīkoties tāpat.

 

Paziņojums (latviešu valodā)

Paziņojums (angļu valodā)

 

Informācija par Baltijas Asambleju:
Latvija 2022.gada 1.janvārī uz gadu kļuva par Baltijas Asamblejas prezidējošo valsti.
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 2.oktobrī
08:30  Pieprasījumu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
12:15  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Ruandas Republikas prezidentu V.E. Paul Kagame
12:30  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Yasushi Takase
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde