Lai veicinātu ilgtspējīgu un efektīvu enerģijas izmantošanu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 13.februārī, pirmajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tāpat ar tiem iecerēts salāgot nacionālos normatīvos aktus ar Eiropas Savienības regulējumu. 

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 14.februārī, spriedīs par seksuālās un reproduktīvās veselības izglītību atbilstoši bērnu vecumam.

Iedzīvotājiem paredzēta vienkāršāka hipotekārā kredīta pārkreditēšana. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 13.februārī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi trijos likumos, atvieglojot procedūras, lai iedzīvotāji varētu pāriet pie kredītdevēja, kurš piedāvā labākus nosacījumus. Likumprojektiem Saeima iepriekš noteikusi steidzamību. 

Stiprinot parlamenta saikni ar pilsonisko sabiedrību un uzsverot tās būtisko lomu likumdošanā, Saeima kopā ar nevalstiskā sektora partneriem uzsāk jaunu tradīciju – Saeimas komisiju atvērto durvju dienu. Pirmā atvērto durvju diena plānota Starptautiskajā nevalstisko organizāciju dienā, 27.februārī, un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji dalībai tajā aicināti pieteikties līdz 22.februāra pulksten 16.00.

Otrdien, 13.februārī, Saeimas namā norisināsies Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuru izloze. 

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisiju vadīs Atis Švinka, pirmajā sēdē trešdien, 7.februārī, nolēma apakškomisijas deputāti. Savukārt apakškomisijas sekretāra amatā ievēlēts Gatis Liepiņš.

Saeima ceturtdien, 8.februārī, otrajā lasījumā skatīs Aizsardzības industrijas likuma projektu un ar to saistītus grozījumus Mobilizācijas likumā un grozījumus Nacionālās drošības likumā. Regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību. 

“Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, jau saņemto Eiropas Savienības palīdzību austrumu robežas stiprināšanai un potenciālos riskus nākotnē, Latvijas interesēs ir vienoties par to, lai migrācijas jautājumi tiek risināti Eiropas līmenī, nevis katrai dalībvalstij mēģinot tikt galā atsevišķi,” trešdien, 7.februārī, uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis. Komisijas priekšsēdētājs norādīja – piedāvātais solidaritātes mehānisms ir labākais kompromisa variants, ko var panākt Eiropas Savienības (ES) līmenī, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās nostājas.