Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi paredzēti 15,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,1 miljarda eiro apmērā, noteikusi Saeima, piektdien, 6.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemot likumu “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026, un 2027.gadam”.
Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi – par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā šī gada budžeta likumā. Budžeta deficīts nākamgad plānots 2,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
2025.gadā prioritāriem pasākumiem kopumā paredzēts papildu finansējums 392,4 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā nepieciešamību stiprināt valsts drošību, no šīs naudas 284,3 miljoni eiro novirzīti nākamgad par prioritāti noteiktajai valsts iekšējai un ārējai drošībai. Situāciju neparedzamība un saspīlējumi citviet pasaulē turpinās ietekmēt arī Latviju, tādēļ ir svarīgi investēt valsts institūciju un sabiedrības noturībā, lai mēs būtu gatavi un spējīgi pārvarēt jebkādas krīzes un apdraudējumus kā šodien, tā nākotnē, akcentēts budžeta likuma projekta anotācijā.
Nākamgad valsts iekšējai un ārējai drošībai paredzēto papildu finansējumu novirzīs iekšlietu un aizsardzības jomām, kā arī drošības iestāžu un kiberdrošības stiprināšanai. Tāpat papildu līdzekļi paredzēti, lai turpinātu atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus.
Ievērojamu daļu no papildu finansējuma novirzīs virknei iekšējās drošības pasākumu, tostarp iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai. No nākamā gada indeksēs lielāku vecuma pensijas daļu, pieaugs dažādu pabalstu apmērs, tostarp no līdzšinējiem 50 procentiem līdz 75 procentiem paaugstināta piešķirtā vecāku pabalsta daļa strādājošiem vecākiem. Nākamgad no līdzšinējiem 700 eiro līdz 740 eiro mēnesī pieaugs minimālā darba alga.
Papildu finansējums nākamgad būs kompensējamiem medikamentiem, primārai veselības aprūpei, laboratoriskajiem izmeklējumiem, onkoloģijas pakalpojumu uzlabošanai. Tāpat papildu nauda paredzēta lielākam atalgojumam iekšlietu jomā un citos dienestos strādājošajiem.
No nākamā gada vienkāršota darbaspēka nodokļu sistēma. Ieviestas divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un viena papildlikme. Bruto ienākumiem līdz 8775 eiro mēnesī likme būs 25,5 procentu apmērā, bet ienākumu daļai virs 8775 eiro mēnesī piemēros 33 procentu likmi. Savukārt ienākumiem virs 200 tūkstošiem eiro gadā noteikta papildu likme trīs procentu apmērā.
Līdzšinējais diferencētais neapliekamais minimums no nākamā gada būs aizstāts ar vienotu neapliekamo minimumu visām algām. Nākamgad tie būs 510 eiro, 2026.gadā – 550 eiro, bet 2027.gadā neapliekamais minimums būs 570 eiro apmērā. Pensionāriem neapliekamais minimums no līdzšinējiem 500 eiro palielināts līdz vienam tūkstotim eiro mēnesī, savukārt autoratlīdzību saņēmēji vēl līdz 2027.gada beigām varēs nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji.
No nākamā gada vienkāršotas administratīvās procedūras mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, tostarp tiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri, būs iespēja mikrouzņēmumu nodokļa režīmam reģistrēties uz terminētu laika periodu.
Arī turpmāk svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemēros pievienotās vērtības nodokļa 12 procentu samazināto likmes piemērošana svaigiem. Savukārt, lai palielinātu ekonomisko aktivitāti un līdz ar to arī budžeta ieņēmumus, kredītiestādēm noteiktas solidaritātes iemaksas. No nākamā gada līdz 2028.gada beigām vienu procentu no otrā pensiju līmeņa novirzīs uz pirmo pensiju līmeni.
Budžeta likumā arī paredzēti pasākumi, lai varētu turpināt mazināt ēnu ekonomiku – veicināti bezskaidras naudas norēķini mazumtirdzniecībā, noteikts pienākums bankām informēt Valsts ieņēmumu dienestu par aizdomīgiem darījumiem personu kontos, stiprināta darba laika uzskaites sistēma būvlaukumos, kā arī pastiprināta komersantu atbildība par pārkāpumiem komercpārvadājumos ar taksometru.
Nākamgad paredzēts paaugstināt autoceļu lietošanas nodevu, vidēji par 10 procentiem palielināt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, kā arī no 2027.gada tāpat vidēji par 10 procentiem palielināt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli uzņēmumu vieglajiem transportlīdzekļiem. Sākot ar nākamo gadu, lielāks būs azartspēļu nodoklis, kā arī nodevas par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju.
Tāpat paaugstinātas dabas resursu nodokļa likmes akmeņoglēm, koksam un lignīnam, kā arī no nākamā gada pakāpeniski lielāks būs akcīzes nodoklis naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo, degvielai un dabasgāzei. Savukārt nodokļa atvieglojumu vairs nepiemēros naftas produktiem, ko izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā.
Likums “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026, un 2027.gadam” stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī.
Fotogrāfijas no Saeimas sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720322392556
Izmantošanas noteikumi: https://saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests