Cilvēktiesību komisija: rosinām valdību līdz martam izstrādāt priekšlikumus nepilngadīgo ārstēšanai no atkarībām

(06.11.2024.)
Galerija

Kamēr atbildīgās ministrijas “stīvējas” savā starpā un nespēj vienoties par risinājumiem, rosinām valdību uzlabot atbalsta sistēmu bērniem, kuri cieš no atkarībām, to trešdien, 6.novembrī, uzsvēra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti. Komisija izstrādājusi grozījumu Ārstniecības likumā, kas paredz uzdevumu valdībai līdz nākamā gada 1.martam izvērtēt esošo ārstniecības un atbalsta sistēmu bērniem, kā arī izstrādāt priekšlikumus nepilngadīgo ārstēšanai no atkarībām.

Likumprojekts palīdzēs izstrādāt efektīvu ārstēšanas mehānismu, lai pasargātu bērnus un jauniešus no apreibinošu vielu ietekmes un atkarībām, norāda komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima. Viņa akcentē, ka pēdējo gadu laikā atkarību izraisošu vielu lietošana jauniešu vidū ir dubultojusies. Piemēram, vasarā mediķiem bija vismaz četri izsaukumi dienā, un tie bija saistīti ar narkotiku pārdozēšanu jauniešiem.

“Līdz šim atbildīgās iestādes diemžēl nav spējušas novērst pretrunas likumos un rast strādājošu mehānismu, lai spētu pasargāt bērnus un jauniešus. Nu jau pusotru gadu komisijā strādājam pie iespējamiem risinājumiem rīcībai ar apreibinošu vielu ietekmē esošajiem nepilngadīgajiem, par šo jautājumu esmu sasaukusi vairākas sēdes un vairākkārt uzdevusi atbildīgajām ministrijām izstrādāt risinājumu, taču ministrijas nav spējušas par to vienoties. Tam ir jāpieliek punkts, lai mazinātu pusaudžu mirstību, mums jāuzlabo atbalsta sistēma bērniem ar atkarībām,” uzsver L.Rasima.

Izmaiņas likumā paredz, ka valdība līdz nākamā gada pavasarim izvērtē esošo ārstniecības un atbalsta sistēmu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas. Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam jāsniedz izvērtējums par sistēmas efektivitāti un atbilstību bērna vislabākajām interesēm. Tāpat valdībai jāiesniedz Saeimai regulējums par visaptverošu bērnu obligāto ārstēšanu, vienlaikus norādot tā nodrošināšanai nepieciešamos budžeta līdzekļus.

Patlaban nepietiek tikai ar nepilngadīga jaunieša nogādāšanu atskurbšanas vietā vai, sliktākajā gadījumā, bērnu slimnīcā. Komisijas ieskatā pēc bērna un jaunieša atskurbšanas no apreibinošu vielu ietekmes būtu jāseko viņa izglītošanai par šo vielu kaitīgo ietekmi uz veselību, ja nepieciešams, jāseko sociālai palīdzībai un galējā situācijā arī piespiedu ārstēšanai no atkarībām. Tāpat ir nepieciešams būtiski uzlabot iesaistīto iestāžu, ārstniecības personu un citu speciālistu sadarbību, lai panāktu risinājumu par atbilstošas palīdzības sniegšanu bērniem, kuru dzīvība un veselība tiek apdraudēta atkarību izraisošu vielu lietošanas dēļ, likumprojektā norāda Cilvēktiesību komisija.

Veselības un Labklājības ministrijas iepriekš atzinušas, ka līdzšinējie pasākumi bērnu ārstēšanai nav bijuši efektīvi, taču līdz šim nav spējušas rast līdzekļus jaunu pakalpojumu ieviešanai. Savukārt tiesībsargs uzsvēris, ka primāri nepieciešams pilnveidot normatīvos aktus un novērst pretrunas tajos. Regulējumā joprojām nav skaidrojuma terminam “obligāta ārstēšana”, un šīs nepilnības būtiski apgrūtina atkarību ārstēšanu jauniešiem. Kā norādīts tiesībsarga ziņojumā un secināts arī vairākās Cilvēktiesību komisijas sēdēs, praksē šis piespiedu ārstēšanas mehānisms nepilngadīgām personām nav īstenojams, tādēļ nolemts to labot.

Komisija lūgs Saeimu noteikt Ārstniecības likuma grozījumam steidzamību, un izskatīt galīgajā lasījumā nākamnedēļ.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720321740660/
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas  


Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 23.decembrī