Daiga Mieriņa Baltijas Asamblejas sesijā Viļņā: kopā augam spēcīgāki

(18.10.2024.)

“Mēs domājam līdzīgi, viens otru saprotam no pusvārda un papildinām viens otru. Gan retorikā, gan darbos. Un kopā augam spēcīgāki!” piektdien, 18.oktobrī, uzrunājot Baltijas valstu kolēģus Baltijas Asamblejas 43.sesijā, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Asamblejas sesijā, kas šogad notiek Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Drošība ir joma, kurā Baltijas valstis kopā sasniedz virsotnes, uzsvēra D. Mieriņa, akcentējot arī NATO militārās klātbūtnes Latvijā pārtapšanu par pilnvērtīgu daudznacionālu brigādi. “Kopā ar jums un citiem sabiedrotajiem mēs speram kārtējo soli patiesi spēcīgu atturēšanas un aizsardzības spēju būvēšanai uz NATO ārējās robežas,” sacīja D.Mieriņa.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka mums ir jāturpina kāpināt ieguldījumus savās aizsardzības spējās, jābūvē nacionālā aizsardzības industrija un jākāpina Eiropas aizsardzības industrijas kapacitāte. Tāpat D.Mieriņa akcentēja, ka mums ir jāveido ilgtermiņa atbalsts Ukrainas spējām, kas palīdzēs Ukrainai sakaut Krievijas agresoru. Kopā ar sabiedrotajiem mums ir jāveido priekšnoteikumi ilgtspējīgam mieram un drošībai Eiropā, integrējot Ukrainu NATO aliansē.

Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka nākamnedēļ Rīgā kopā ar Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku (Ruslan Stefanchuk) Rīgā uzņemsim vairāk nekā 40 valstu parlamentu delegācijas Starptautiskās Krimas platformas parlamentārajā samitā. “Ņemot vērā mūsu vēsturi un ģeogrāfiju, atbalstu Ukrainai uztveram kā pašsaprotamu,” pauda D.Mieriņa, uzsverot, ka Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politika mums māca, cik svarīgi ir konsekventi iestāties par fundamentālajām vērtībām un starptautisko tiesību pamatprincipiem.

“Nevis šaubas, kompromisi un piekāpšanās, bet principiāla un neatlaidīga savu interešu aizsardzība! Divus gadus un astoņus mēnešus kopš pilna mēroga Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu Krievijas zvērības nav salauzušas Ukrainas aizstāvju drosmi. Arī mēs nedrīkstam demonstrēt šaubas iepretim Krievijas agresijai,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

D.Mieriņa atzīmēja, ka nozīmīgu soli mūsu kopīgās noturības stiprināšanā spersim jau pavisam drīz – februārī Baltijas valstis sinhronizēs savus elektrotīklus ar kontinentālās Eiropas tīklu. Kā mūsu kopīgās drošības jautājumu Saeimas priekšsēdētāja izcēla arī “Rail Baltica” projekta attīstību, uzsverot, ka ar ievērojamo izaicinājumu sarakstu mūsu valstīm ir jāstrādā kopā arī parlamentārā līmenī.

“Baltijas valstu starpā ir cieša sadarbība un vairākas brīnišķīgas iniciatīvas kultūras, zinātnes un valodas jomā,” sacīja D.Mieriņa. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra nepieciešamību stiprināt Baltijas valstu valodu izplatību un lietojumu iepretim lielajām valodām un apliecināja arī Latvijas ieinteresētību pierobežas pašvaldībās veicināt igauņu un lietuviešu valodas iekļaušanu skolu mācību programmās.

Šajās dienās parlamentārieši no Baltijas valstīm pulcējušies Viļņā, lai gadskārtējā Baltijas Asamblejas sesijā spriestu par reģionam būtiskiem jautājumiem un stiprinātu sadarbību starp mūsu valstīm un plašākā līmenī. Parlamentāriešu uzmanības centrā – jautājums par Baltijas valstu lomu mākslīgā intelekta attīstīšanā.

 

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720321316739/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 24.decembrī