Bērniem līdz 6.klasei visās skolās no nākamā mācību gada liegs izmantot mobilos tālruņus. Kā izņēmums būs gadījumi, kad skolotājs tos būs atļāvis izmantot mācību procesā, paredz ceturtdien, 10.oktobrī, Saeimā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Liegumu attiecinās uz izglītojamajiem pirmsskolā un 1.-6.klasē (ieskaitot).
“Šie grozījumi ir nepieciešami kā skaidrs signāls izglītības iestāžu dibinātajiem ierobežot mobilo tālruņu bezmērķīgu lietošanu, jo pētījumi rāda, ka personīgo mobilo tālruņu klātbūtne (arī izslēgta) negatīvi ietekmē cilvēka kognitīvās spējas, kā arī palielina digitālās emocionālās vardarbības risku,” akcentē par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.
Īstenojot izglītības programmu, kā arī ar to saistītos mācību un audzināšanas pasākumus, izglītības iestāde noteiks tehnisko līdzekļu (tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, iekārtu, robotikas detaļu un programmatūras) izmantošanas nosacījumus un kārtību, paredz grozījumi.
Liegums izmantot mobilos tālruņus līdz 6.klasei visās skolās stāsies spēkā 2025.gada 31.maijā, un līdz šim datumam būs jābūt izstrādātiem arī skolas iekšējiem noteikumiem par telefonu izmantošanu.
Tāpat grozījumi skolām ļaus pārmeklēt skolēnu mantas gadījumos, kad pastāvēs apdraudējums personu drošībai, veselībai vai dzīvībai. Izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona varēs savas, izglītojamo, pedagogu vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā pieprasīt, lai skolēns uzrāda, un pārbaudīt viņa personīgās mantas, kā arī ierobežot viņa pārvietošanos. Attiecīga kārtība Ministru kabinetam būs jāizstrādā līdz 2025.gada 31.janvārim.
Likumdošanas iniciatīvu par skolēnu mantu pārmeklēšanu iesniedzis Valsts prezidents. Latviju ir satricinājuši vairāki gadījumi, kad šķietami drošā vidē – izglītības iestādē – ir norisinājušies konflikti, kuros ir cietuši gan bērni, gan pieaugušie. Šādu situāciju cēlonis ir bijis gan tas, ka izglītojamais ir ienesis bīstamus priekšmetus, gan tas, ka nav notikusi pienācīga sadarbība starp vecākiem un izglītības iestādi, kā rezultātā tās rīcībā nav bijusi visa nepieciešamā informācija, lai nodrošinātu izglītojamā veselības stāvoklim atbilstošu izglītības procesa īstenošanas veidu, teikts likumprojekta anotācijā.
Vardarbības un citu drošības risku nepieļaušana ir visu izglītojamo labākajās interesēs, tādēļ ir jānovērš jebkādas šaubas par izglītības iestāžu tiesībām nekavējoties rīkoties, ja rodas pamatotas aizdomas par drošības apdraudējumiem, norādīts anotācijā.
Šobrīd Izglītības likumā jau ir iekļauts pienākums vecākiem sniegt skolām būtisku informāciju par bērnu, kas praksē ne vienmēr tiek pildīts. Likumā paredzēts nostiprināt pienākumu vecākiem, piesakot bērnu uzņemšanas iestādē, kā arī pēc apstākļu maiņas rakstveidā informēt skolu par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām.
Saeimas Preses dienests