Lai saglabātu, uzturētu un attīstītu Otrā pasaules kara piemiņas vietu Lestenē, Saeima ceturtdien, 6.jūnijā, trešajā lasījumā pieņēma jaunu likumu. Likuma mērķis ir apzināt, atcerēties vēsturiskos notikumus, stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu un veicināt faktos balstītu izpratni par notikumiem okupētās Latvijas teritorijā Lestenes apkārtnē Otrajā pasaules karā, kura laikā okupētājvalstis Padomju Savienība un Vācija prettiesiski iesaistīja Latvijas iedzīvotājus savos militārajos formējumos.

Kurzemē Otrā pasaules kara beigu posmā cīnījās vairāk nekā miljons karavīru. Tās ir lielākās un asiņainākās kaujas Latvijas vēsturē, un Lestene bija šo kauju centrā, kad okupētājvalstis kaujās pirmo reizi sūtīja latviešu vienības vienu pret otru – brāli pret brāli, ar lielu latviešu dzīvā spēka zaudējumiem. Lestenes baznīca ar unikālu kultūrvēsturisku nozīmi, bija šo notikumu lieciniece un upuris. Pie Lestenes luterāņu baznīcas izveidotā piemiņas vieta vēsta par traģiskajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā un glabā kritušo latviešu karavīru un nacionālo partizānu piemiņu, teikts likumprojekta anotācijā.

“Okupācijas sekas Latvijā vēl šodien sastopamas cilvēku apziņā, un mūsu uzdevums ir apzināt, atcerēties vēsturiskos notikumus un veicināt sabiedrības izpratni par šiem notikumiem, kas norisinājās Otrā pasaules kara laikā Lestenes apkārtnē. Mūsu uzdevums ir nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu un novērst vēsturisko notikumu nepatiesu, neprecīzu atspoguļojumu, un mūsu uzdevums ir godināt to latviešu karavīru piemiņu, kuri tika iesaistīti un krita Otrajā pasaules karā, un tieši tāds ir arī šī likuma mērķis un uzdevums – cienīt, godāt un nodot nākamajām paaudzēm mūsu tautas traģisko likteņstāstu, lai šādas traģēdijas nekad vairs neatkārtojas,” pauž par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.

Lestenes luterāņu baznīca un Otrā pasaules kara piemiņas vieta ar Lestenes memoriālu ir Latvijas kultūrvēsturiskā matojuma daļa, kas iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Ar jauno likumu noteikta piemiņas vietas teritorijas uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtība. Tāpat noteikta teritorijas saglabāšanas, atjaunošanas, attīstības un uzturēšanas finansēšanas kārtība. Tostarp valsts varēs piedalīties piemiņas vietas teritorijas saglabāšanas, atjaunošanas, attīstības un izmantošanas ilgtermiņa koncepcijas īstenošanas finansēšanā, ja valsts budžetā tam būs paredzēti līdzekļi.

Saeimas Preses dienests